Ženēvas sarunu priekšvakarā Latvijas Radio Briseles korespondents Artjoms Konohovs iztaujāja ASV vēstnieci NATO Džuliānu Smitu par to, ko var gaidīt no šīs tikšanās.

Artjoms Konohovs: Ženēvā notiks otrā sarunu kārta starp ASV un Krieviju. Līdzšinējās sarunas nav nesušas nekādus būtiskus panākumus. Kas jums liek domāt, ka šoreiz būs citādāk?

Džuliāna Smita: Es domāju, ka Baidena administrācija, kas ļoti cieši strādā ar sabiedrotajiem gan caur NATO kanāliem, gan caur Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas kanāliem, šobrīd ir ieinteresēta turpināt izteikt vienotu vēstījumu Maskavai. Šī vēstījuma būtība ir tajā, ka Maskava stāv skaidras izvēles priekšā: tā var izvēlēties diplomātiju, saspīlējuma mazināšanu un dialogu vai arī tā var doties pa citu ceļu un izvēlēties konfliktu un eskalāciju, kam pilnīgi noteikti būs arī sekas. Tās būs milzīgas sekas, kā mēs esam skaidri pateikuši.

Tā kā mūsu vēstījums sarunās Ženēvā būs kristālskaidrs. Mēs nezinām,  kādu ceļu krievi beigās izvēlēsies. Bet es zinu, ka valsts sekretārs Entonijs Blinkens nāks ar šādu vēstījumu Ženēvā.

Krievijas amatpersonas ir sacījušas, ka, viņuprāt, draudi ar katastrofālām sekām ne pārāk palīdz gaidāmajām sarunām. Cik konstruktīvas ir šīs sarunas, un vai ar Krieviju vispār ir vērts turpināt dialogu?

Man nav kristāla bumbas, un tādēļ man ir grūti pateikt, kur tas viss ved. Ir ļoti grūti saprast, ko prezidents Vladimirs Putins šobrīd domā. Bet gan ASV, gan tās sabiedroto vidū tagad valda sajūta, ka šajā brīdī mēs gribam dot dialogam iespēju. Mēs nevēlamies saasināt situāciju. Tādēļ daļa no mūsu ieceres ir izteikt piektdienas sarunās mūsu bažas par notiekošo, nevis atbildēt uz Krievijas satraukumu par mūsu uzvedību.

Arī NATO–Krievijas padomes sēdē visi sabiedrotie sanāca kopā un ļoti vienprātīgi un skaidri izteica mūsu satraukumu par Krievijas uzvedību Ukrainā un arī ap NATO austrumu flangu un citviet.

ASV valsts sekretārs Blinkens ir nācis klajā ar paziņojumu, ka atsevišķi Ukrainas iedzīvotāji tiek pakļauti sankcijām par dalību Krievijas specdienestu īstenotajā nomelnošanas kampaņā. Vai jūs varētu to nedaudz plašāk paskaidrot? Manu uzmanību pievērsa arī laiks, kas tika izvēlēts šo cilvēku iekļaušanai sankciju sarakstā. Tas tika izdarīts tieši pirms sarunām Ženēvā. Turklāt sankcijām tiek pakļautas diezgan augsta līmeņa amatpersonas – Ukrainas parlamenta deputāti.

Neviens jautājums nav nedz noņemts no dienaskārtības, nedz iesaldēts. Manuprāt, mēs esam mēģinājuši vienlaikus panākt vairākas lietas. Jā, mēs esam iesaistīti dialogā ar Maskavu. Bet tajā pašā laikā neviens – nedz Amerikas Savienotās Valstis, nedz Eiropas valstis – nejūt, ka viņiem šobrīd vajadzētu atturēties no lēmumu pieņemšanas citos jautājumos.

Šajā gadījumā mēs esam identificējuši dažus indivīdus, kam ir saiknes ar Krievijas izlūkdienestiem. Tādēļ ASV nolēma rīkoties un spert ļoti smagu soli – iekļaut šos cilvēkus sankciju sarakstā. Tā kā vienlaikus notiek ļoti dažādas lietas. Mēs varam iesaistīties ar Krieviju dialogā, bet tajā pašā laikā mums turpinās ļoti svarīgas sarunas tepat NATO. Mēs runājam ar visiem mūsu sabiedrotajiem par to, ka ir būtiski būt gataviem jebkādam notikumu scenārijam. Un mēs turpināsim to darīt.

Mūsu sarunai atvēlētais laiks tuvojas beigām. Tādēļ es gribētu vaicāt savu pēdējo jautājumu, kas ir par ieroču piegādēm Ukrainai. Par šo jautājumu izskan ļoti dažādi viedokļi. Daži atbalsta šo soli. Savukārt citas NATO valstis uzskata, ka tā nav tik laba ideja. Vai jūs varētu atgādināt, kāda ir pašreizējā ASV pozīcija šajā jautājumā?

ASV ir sniegusi Ukrainai palīdzību drošības jomā lielāko aizvadītā gada daļu. Mēs turpināsim vērtēt, kādas ir viņu drošības vajadzības, balstoties uz to, kas tur notiek.

Katram NATO sabiedrotajam ir patstāvīgi jāizlemj cik daudz viņi vēlas iesaistīties šādas palīdzības sniegšanā. Bet, kā jau es esmu iepriekš teikusi: nav nekādas vilcināšanos, šaubu vai mēģinājumu palēnināt procesu. Atbalsts Ukrainai ir bijis ļoti stabils. Tādēļ mēs arī turpmāk vērtēsim, kādas ir ukraiņu vajadzības un lemsim, kā mēs vēl varam viņus atbalstīt.