ASV vēstniece ANO: Sankcijas pret Krieviju būs spēkā, kamēr Krimu neatdos Ukrainai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 7 gadiem.

 Jaunā ASV vēstniece ANO Nikija Heilija paziņoja, ka ASV joprojām uzskata Krievijas anektēto Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un sankcijas pret Krieviju būs spēka, kamēr Krimu neatdos Ukrainai, ziņo raidsabiedrība BBC.

Heilija uzsvēra, ka ASV joprojām aicina Kremli izbeigt Krimas okupāciju.  

Heilija arī vainoja Krieviju agresīvajās darbībās Ukrainas austrumos, kur pēdējā laikā atkal izcēlās apšaudes starp Kijevas spēkiem un prokrieviskiem separātistiem. 

“Mēs vēlamies uzlabot attiecības ar Krieviju. Taču katastrofālā situācija Ukrainas austrumos pieprasa skaidru un stingru Krievijas rīcības nosodījumu,” savā pirmajā uzstāšanas reizē ANO Drošības padomē paziņoja Heilija.  

Komentējot viņas uzstāšanos, Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins sacīja, ka Krimas iedzīvotāji nobalsojuši par pievienošanos Krievijai.

“Krimas tauta pietiekami skaidri pauda savu gribu referendumā,” norādīja Čurkins.  

Viņš ANO Drošības padomē arī klāstīja, ka Ukrainas varasiestādes mēģina panākt nevis situācijas normalizēšanu valsts austrumos, bet gan konflikta militāru atrisinājumu.  

 Tikmēr kaujas starp Ukrainas armiju un Maskavas atbalstītajām kaujinieku bandām saasinājušās. Piektdien, 3.februarī, saņemtas ziņas par vairāku civilo reģionu apšaudīšanu. Vardarbības uzplaiksnījums trīs gadus ilgajā konfliktā Austrumukrainā sakrīt ar Ukrainas mēnesi ilgās prezidentūras sākumu ANO Drošības padomē.

Ukrainas armija  paziņoja, ka kaujās krituši vēl seši karavīri, līdz ar to šonedēļ bojāgājušo karavīru skaits sasniedzis vismaz 16.  Valdība ziņo, ka sadursmēs pie Avdijivkas gājuši bojā arī vismaz divi mierīgie iedzīvotāji un vairāki ievainoti, tostarp kāds britu fotožurnālists. Tikmēr Krievija apsūdzējusi Ukrainas armiju Doņeckas apšaudēs, kurās esot nogalināti vairāki mierīgie iedzīvotāji.

Jau ziņots, ka janvāra sākumā ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija uz gadu pagarināja sankcijas pret Krieviju, kas ieviestas 2014.gada martā pēc Krimas okupācijas. ASV vairākkārt vainoja Krieviju militārās palīdzības sniegšanā separātistiem Donbasā, bet Maskava konsekventi noraidīja šos pārmetumus. 

Kopš ASV prezidenta amatā stājās Donalds Tramps, daudz tika runāts par iespējamu sankciju mīkstināšanu. Tramps atzina, ka vēlas uzlabot attiecības ar Krieviju, taču vēlāk medijiem solīja tuvākajā laikā neatcelt sankcijas pret Maskavu. 

Konflikts Ukrainas austrumos sākās 2014.gada pavasarī, drīz pēc tam, kad Ukrainas autonomo republiku Krimu faktiski anektēja Krievija. 2014.gada aprīlī Donbasā bruņoti prokrieviski noskaņoti cilvēki ieņēmuši administrācijas ēkas un pieprasījuši referendumu par reģionu statusu, vēlāk pasludinot neatzītās tautas republikas. Kijeva sākusi pret viņiem pretterorisma operāciju. 2015.gada februārī Minskā ar Vācijas un Francijas līderu, kā arī Krievijas prezidenta līdzdalību  panākta vienošanos par 13 miera plāna punktiem, kas paredzēja ne tikai uguns pārtraukšanu un smago ieroču atvilkšanu no ukraiņu spēku un prokrievisko separātistu sadursmes līnijas, bet arī Ukrainas konstitūcijas reformu un īpašo statusu separātistu pārņemtajiem Doņeckas un Luhanskas apgabaliem. Kopš tā laika gan abas konfliktējošās puses ik pa laikam ziņo par pamiera pārkāpšanu un situācija nav būtiski mainījusies. 

Kopš 2014. gada konflikts Ukrainas austrumu daļā ir prasījis gandrīz 10 000 cilvēku dzīvību, no kuriem gandrīz puse ir civiliedzīvotāji.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti