ASV ''varētu nosūtīt ieročus" Ukrainai, paziņojis nesen ieceltais ASV īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Kurts Volkers. Viņš piebilda, ka Vašingtonā šis jautājums tiek aktīvi izskatīts, lai palīdzētu Ukrainas spēkiem cīnīties ar Krievijas atbalstītajiem kaujiniekiem.
Bijušais ASV vēstnieks NATO laikā, kad notika Krievijas un Gruzijas karš, Volkers ir stingras nostājas piekritējs. Intervijā raidsabiedrībai BBC viņš teica, ka Ukrainas valdības spēku apbruņošana varētu mainīti Maskavas pieeju konfliktam Austrumukrainā, kā arī pauda viedokli, ka šāds solis nebūtu provokatīvs.
Volkers teica, ka "aizsardzības ieroči, kas palīdzētu Ukrainai aizstāvēt sevi, un, piemēram, varētu iznīcināt tankus, patiesībā palīdzētu" apturēt Krievijas draudus Ukrainai.
Bet miera panākšanai Ukrainas austrumos būtu nepieciešams jauns stratēģisks dialogs ar Krieviju, paziņoja īpašais ASV sūtnis Ukrainas jautājumos. Volkeru šajā amatā šomēnes iecēla Valsts departaments.
Pirms dažām dienām vizītes laikā Ukrainas valdības kontrolētajā Kramatorskā Doņeckas apgabalā Volkers paziņoja, ka par konfliktu ir atbildīga Krievija.
"Šis nav iesaldēts konflikts, šis ir aktīvs karš, un šī ir krīze, kas mums visiem jārisina pēc iespējas ātrāk. Mēs esam redzējuši, kas noticis. Mēs saprotam, kā šis konflikts sākās, mēs saprotam, kā tas risinās patlaban, un tādēļ ir svarīgi, lai Savienotās Valstis iesaistās vairāk," teica Volkers.
Pašlaik galvenais sarunu formāts centienos risināt konfliktu ir tā dēvētais Normandijas četrinieks, kurā ietilpst Vācija, Francija, Krievija un Ukraina.
Pirmdien, 24.jūlijā, vakarā šo četru valstu līderi situāciju un Minskas vienošanās apsprieda četrpusējā telefonsarunā. Berlīne paziņoja, ka visas četras vienojušās par vairākiem "tūlītējiem pasākumiem" konflikta risināšanā.
Grupa aicināja nekavējoties pārtraukt ugunspārtraukšanas vienošanās pārkāpumus, par ko puses vaino viena otru. Kopīgajā paziņojumā arī uzsvērts, ka prioritāte ir smago ieroču atvilkšana.
Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons aicināja iesaistītās puses atsākt gūstekņu apmaiņas procesu līdz šī gada beigām, balstoties uz principu „visi pret visiem”.
Savukārt Ukrainas prezidents Petro Porošenko pieprasīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pārtraukt ieroču piegādes prokremliskajiem kaujiniekiem. Viņš arī uzsvēra, ka Donbasā ir svarīgi izvietot ANO miera uzturēšanas misiju.
Saskaņā ar avotiem Ukrainas prezidenta administrācijā Putins, kurš noraida Maskavai izvirzītās apsūdzības, nav atbalstījis Porošenko iniciatīvas. Ukrainas un Krievijas pozīcijas saglabājušās kā līdz šim, un nevienu no domstarpībām joprojām nav izdevies atrisināt.
Pēdējās četrās nedēļās kaujās Ukrainas austrumos bojā gājušas vismaz 20 Ukrainas militārpersonas, un šis nodēvēts par šogad vienu no asiņainākajiem periodiem.
