ĪSUMĀ:
- Tramps atsakās atzīt sakāvi ASV prezidenta vēlēšanās, norāda uz viltojumiem.
- Tieslietu ministrijai esot pierādījumi par krāpšanos vēlēšanu procesā.
- Ministrs atļāvis federālajiem prokuroriem izmeklēt vēlēšanu pārkāpumus.
- Līdz šim šos pārkāpumus izmeklēja štatu institūcijas.
- Pēc ministra atļaujas atkāpies ministrijas Vēlēšanu noziegumu atzara vadītājs.
- Baidena komanda varētu tiesāties par federālās aģentūras kavēšanos atzīt viņa uzvaru.
- Aģentūra parasti atzīst uzvarētāju un sāk varas nodošanas procesu, tagad tas nenotiek.
- Likumā gan nav skaidri noteikts, kad administrācijai ir jārīkojas.
Pašreizējais Baltā nama saimnieks Donalds Tramps ir atteicies atzīt savu sakāvi prezidenta vēlēšanās un apgalvo, ka vēlēšanu procesā notikusi krāpšanās. Prezidents vairākkārt draudējis vērsties tiesā.
Trampa vēlmi nepadoties vēlreiz uzsvērusi Baltā nama preses sekretāre Keitija Makenanija.
“Šīs vēlēšanas nav noslēgušās. Tālu no tā. Mēs tikai tagad esam uzsākuši precīzas, godīgas balsu skaitīšanas procesu. Mēs cīnāmies par visu to amerikāņu tiesībām, kuri vēlas gūt pārliecību ne tikai par šīm, bet arī tām vēlēšanām, kas sekos nākotnē,” pauda Makenanija.
Tagad ASV tieslietu ministrs Viljams Bars devis sankciju federālajiem prokuroriem izmeklēt vērā ņemamus apgalvojumus par vēlēšanu procesa pārkāpumiem.
Bars, kurš ir tuvs Trampa sabiedrotais, atzinis, ka Tieslietu ministrija nav guvusi pierādījumus par krāpšanos vēlēšanu procesā. Tomēr viņš atbrīvojis prokurorus no līdzšinējiem ierobežojumiem šādās izmeklēšanās.
Bars atzinis – ja apgalvojumi par pārkāpumiem izrādītos patiesi, var tikt ietekmēti vēlēšanu rezultāti štatu līmenī.
Līdz šim Trampa cerības mainīt vēlēšanu iznākumu ar balsu pārskaitīšanu vai diskvalificēšanu štatu līmenī bijušas nesekmīgas. Parasti šādas izmeklēšanas ir tieši štatu ziņā, un Tieslietu ministrijas politika līdz šim bijusi neiejaukšanās, kamēr nav pabeigta balsu skaitīšana un pārskaitīšana. Tagad Bars norādījis, ka šī prakse nekad neesot bijusi akmenī cirsta.
Tieslietu ministrijas Vēlēšanu noziegumu atzara vadītājs Ričards Pilgers, kurš būtu pārraudzījis izmeklēšanu, pēc Bara vēstules atkāpies no amata.
Arvien vairāk sāk šķist, ka Tramps negrasās Balto namu pamest mierīgi un nodrošināt sakārtotu varas nodošanu Baidena prezidentūrai. CNN norāda – jautājums nav par to, vai Tramps aizies, jautājums ir – cik lielu postu, atriebību un haosu viņš radīs aizejot.
Tikmēr jaunievēlētā ASV prezidenta Džo Baidena pārejas komanda apsver vēršanos tiesā par federālās aģentūras kavēšanos atzīt demokrātu uzvaru prezidenta vēlēšanās pār Trampu.
Vispārējo pakalpojumu administrācija parasti atzīst prezidenta kandidātu, kad kļūst skaidrs, kurš ir uzvarējis vēlēšanās, lai varas pāreja varētu sākties. Tomēr tas vēl nav noticis, jo Trampa pirms trim gadiem ieceltā administrācijas vadītāja vēl nav parakstījusi nepieciešamo dokumentu. Likumā gan nav skaidri noteikts, kad administrācijai ir jārīkojas, taču Baidena amatpersonas saka, ka viņu uzvara ir skaidra un kavēšanās nav pamatota, pat ja Tramps atsakās atzīt sakāvi.
Ja Baidens netikšot atzīts par prezidentu, Baidena pārejas komanda varētu tiesāties, taču pastāvot arī citi rīcības varianti.
Komentāru par situāciju sniegusi arī Džena Psaki, Baidena pārejas komandas vecākā padomniece.
„Es teiktu, ka mēs visi esam redzējuši šo Trampa taktiku jau nedēļas un mēnešus pirms vēlēšanām. Un ar katru dienu šie centieni kavē mūsu pieeju resursiem, cilvēku iekļaušanu aģentūrās, lai runātu par Covid-19, recesiju un citām lietām, un tas ir tas, kā mēs šo situāciju redzam. Mūsu galvenā vēlme ir iegūt administrācijas vadītājas parakstītu dokumentu, kā tas vienmēr noticis jau 60 gadus, un Baidens varētu sākt gatavoties vadīt valsti. Bet mēs esam gatavi arī citiem scenārijiem,” sacīja Psaki.
Kavēšanās Baidena komandai traucē piekļuvi miljoniem dolāru lielajam federālajam finansējumam un liedz iespēju tikties ar izlūkošanas aģentūru un citu departamentu amatpersonām.
Pārejas komandas oficiāla atzīšana ir nepieciešama, lai tā spētu piekļūt līdzekļiem, kas nepieciešami algām, konsultantiem un ceļojumu izmaksām, kā arī piekļuvei klasificētai informācijai.
Kā ziņo „Reuters”, līdzīga kavēšanās jau piedzīvota arī pirms 20 gadiem, kad pārejas procesa sākums netika apstiprināts piecas nedēļas Džordža Buša un Ala Gora sīvās cīņas dēļ.
Arī pēdējo dienu jaunumu – aizsardzības sekretāra Marka Espera atlaišanu tikai dažus mēnešus pirms mandāta darbības beigām daudzi ASV vērtē kā Trampa varas izpausmi, ko viņš izrādīs vēl un vēl, lai radītu politisku nestabilitāti un vēl vairāk sarežģītu Baidena pirmās dienas amatā.
Tramps vēl līdz 20. janvārim pilnīgi oficiāli būs ASV prezidents, un tas nozīmē, ka viņa rīcībā ir plašas iespējas.
Tikmēr vēlēšanu iznākums ir sašķēlis arī prezidenta tuvākos cilvēkus, kuri ir dažādās domās par tālāko.
Prezidenta dzīvesbiedre Melānija un viņa znots ir aicinājuši Trampu pieņemt zaudējumu, kamēr dēli uzstāj, ka cīņa ir jāturpina.
Savukārt Džo Baidens turpina gatavoties jaunam dzīves posmam. Viņš ir izveidojis darba grupu cīņai ar Covid-19, jo to uzskata par savu nākamo un pirmo uzdevumu prezidenta amatā. Darba grupā ir aicināti daudzi ASV atzīti un pazīstami mediķi, un Baidens atšķirībā no Trampa uzskata, ka būs jādod vēl lielākas iespējas veikt Covid-19 testu un būtu jāievieš vēl stingrāki drošības nosacījumi, piemēram, masku valkāšanai publiskās vietās.
“Es lūdzu jūs: nēsājiet maskas. Dariet to savā, dariet to kaimiņa labā. Maska nav politisks paziņojums, bet tas ir labs veids, kā apvienot valsti. Es gribu pateikt ļoti skaidri: masku nēsāšanas mērķis nav padarīt jūsu dzīvi neērtu vai kaut ko atņemt. Tas – gluži pretēji – ir, lai atdotu mums visiem normālu dzīvi,” pauda Baidens.
Covid-19 situācija paralēli visām politiskajām kaislībām ASV joprojām ir dramatiska, inficējušies vairāk nekā 10 miljoni cilvēku un ir sasniegti jauni rekordi, prognozējot, ka tuvākajā laikā varētu būt 200 000 inficēšanās gadījumu katru dienu. Līdz gada beigām tiek solīta vakcīna. Taču daudziem ir jautājums, kā situācija būtu izvērtusies, ja būtu cita prezidenta attieksme.
KONTEKSTS:
ASV 3. novembrī notika prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidenta krēslu cīnījās demokrāts Baidens un pašreizējais prezidents republikānis Tramps. Šogad vēlēšanu rezultāti jāgaida ilgāk nekā citkārt, jo pandēmijas laikā daudzi izvēlējās balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas un pa pastu. Lai pārbaudītu iesūtītās balsis, nepieciešams ilgāks laiks.
Sestdien, 7. novembrī, ASV analītiķi un lielākie mediji pasludināja – vēlēšanās saskaņā ar to aplēsēm uzvarējis demokrātu prezidenta amata kandidāts Džo Baidens un viceprezidenta amata kandidāte Kamala Harisa. Baidens pēc uzvaras vēlēšanās aicināja uz vienotību valstī un apsolīja jaunu dienu Amerikai.
