Parīzē trešdien norisināsies “Normandijas četrinieka” tikšanās, kuras laikā pie viena galda sēdīsies Ukrainas un Krievijas pārstāvji.
Rietumvalstis joprojām saglabā cerību, ka tām izdosies diplomātiskā ceļā panākt, lai Krievija atvelk savu karaspēku no robežas ar Ukrainu. Vienlaikus ASV un Eiropas valstis palielina spiedienu uz Maskavu, brīdinot par visaptverošām sankcijām, ja Krievija izlems vēlreiz iebrukt Ukrainā.
Šausmīgas sekas
ASV prezidents Džo Baidens otrdien sacīja, ka Krievija, nevis ASV vai NATO, rīkojas provokatīvi, tāpēc Maskava saņems sodu, ja tā nolems iebrukt Ukrainā.
“Es jau iepriekš prezidentam Putinam esmu skaidri pateicis, ka Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā viņam būs jārēķinās ar bargām sekām, tostarp ar nozīmīgām ekonomiskajām sankcijām.
Man arī būs pienākums palielināt mūsu un NATO klātbūtni Austrumeiropā – Polijā, Rumānijā un tā tālāk. Ja Putins iebruks Ukrainā, tad Krievija izjutīs briesmīgas sekas ne tikai ekonomiski, bet arī politiski. Tam būs šausmīgas sekas visā pasaulē. Ja viņš iebruks, tad tā būs lielākā invāzija kopš Otrā pasaules kara. Tas izmainītu pasauli,” sacīja Baidens.
Uz žurnālistes jautājumu, vai ASV varētu noteikt personiskas sankcijas pret Krievijas prezidentu Putinu, Baidens atbildēja apstiprinoši: “Jā, es izskatītu šādu iespēju.”
Iepriekš ASV reti ir noteikušas sankcijas pret citu valstu vadītājiem. Šādas sankcijas bijušas ieviestas pret Venecuēlas vadītāju Nikolasu Maduro, Sīrijas vadītāju Bašāru al Asadu un Lībijas diktatoru Muammaru Kadāfi.
Zelenskis aicina ukraiņus saglabāt mieru
Putina pārstāvis Dmitrijs Peskovs uzskata, ka šādi paziņojumi no ASV puses liecina par “destruktīvu” pieeju. Peskovs apgalvo, ka no ASV sankcijām pret Krievijas vadību nebūtu nekādas jēgas, jo Krievijas likumi jau sen aizliedz amatpersonām uzturēt kontus un aktīvus ārzemēs.
Opozīcijas veiktās izmeklēšanas gan liecina, ka Putina tuvākās apkaimes amatpersonas uzkrājušas milzīgu bagātību, kas uz radinieku un draugu vārda ieguldīta dažādos īpašumos Rietumos.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien vakarā televīzijas uzrunā aicināja valsts iedzīvotājus saglabāt mieru un paziņoja, ka tiekot organizēta viņa tikšanās ar Krievijas, Vācijas un Francijas līderiem.
Parīzē trešdien plānotas Normandijas formāta sarunas, kurās Ukrainas un Krievijas pārstāvji kopā ar Francijas un Vācijas amatpersonām runās par iespējām mazināt spriedzi uz Krievijas un Ukrainas robežas.
Krievijas karavīru skaits, kas sakoncentrēts pie Ukrainas robežas, gan nav pietiekams vispārēja uzbrukuma izvēršanai. Tā trešdien pavēstījis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīta “Minskas vienošanās” par pamieru, 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
