Panorāma

Izmeklēšanā skaidros notikušās avārijas apstākļus

Panorāma

Pētījums: pandēmijā sabiedriskie mediji – uzticamākie

NATO valstis sūta kuģus un iznīcinātājus uz Austrumeiropu

ASV varētu nosūtīt līdz pat 5000 karavīru sabiedroto aizsardzībai Austrumeiropā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

ASV valdība apsver iespēju nosūtīt 1000 līdz 5000 karavīru uz Baltijas valstīm, Poliju un citām Austrumeiropas valstīm, lai stiprinātu sabiedroto aizsardzību pret Krievijas iespējamo agresiju. Gadījumā, ja Krievija uzbruktu Ukrainai, šo skaitu varētu palielināt vēl desmitkārt.

Informāciju par iespējamo papildspēku nosūtīšanu uz Austrumeiropu publicējis laikraksts “The New York Times”, atsaucoties uz ASV valdības amatpersonām. Laikraksts norāda, ka ASV prezidenta Džo Baidena administrācija acīmredzot nolēmusi mainīt stratēģiju, kas līdz šim centās izvairīties no konflikta saasināšanas.

“Mēs patiesībā palielināsim karaspēka klātbūtni Polijā, Rumānijā un citur, ja viņš [Putins] rīkosies. Šīs valstis ir daļa no NATO,” pagājušonedēļ teica Baidens.

Baltijas valstīs pašlaik ir izvietoti ap 4000 citu NATO dalībvalstu karavīru, bet Polijā izvietoti ap 4000 amerikāņu karavīru un vēl 1000 karavīru no citām NATO valstīm.

Baltijas reģiona drošību nolēmušas stiprināt arī citas NATO valstis, piemēram, Dānija nosūtījusi uz Baltiju savu karakuģi un četrus F–16 iznīcinātājus.

ASV varētu nosūtīt līdz pat 5000 karavīru sabiedroto aizsardzībai Austrumeiropā
00:00 / 02:53
Lejuplādēt

Aicina atturēties no braucieniem uz Ukrainu

Ukraina tikmēr par pārsteidzīgu nodēvējusi ASV lēmumu izvest no Ukrainas savu diplomātu ģimenes locekļus Krievijas militāro draudu dēļ. Vašingtona arī mudinājusi ASV pilsoņus neapmeklēt Krieviju.

Arī Lielbritānija nolēmusi izvest no Ukrainas aptuveni pusi savas vēstniecības darbinieku, ziņo BBC.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs vēsta, ka Latvijas vēstniecība Ukrainā turpina strādāt pilnā apjomā. Ārlietu ministrijai ir plāns vēstniecības evakuācijai, ko var iedarbināt nepieciešamības gadījumā. Ārlietu ministrija arīdzan aicina Latvijas valstspiederīgos bez neatliekamas nepieciešamības nebraukt uz Ukrainu, it sevišķi Doņeckas un Luhanskas apgabaliem, kur lielu daļu teritorijas kontrolē separātisti.

ASV Valsts departaments svētdienas vakarā publicēja rīkojumu, kurā teikts, ka ASV vēstniecībā Kijevā strādājošo diplomātu tuviniekiem ir nekavējoties jāpamet Ukraina. Šāds lēmums pamatots ar iespējamo Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā.

Dokumentā teikts, ka Ukrainu brīvprātīgi drīkst pamest arī diplomātiskās misijas zemākā ranga darbinieki.

Nevajag dramatizēt situāciju

Valsts departaments arī aicina ASV pilsoņus, kuri pašlaik uzturas Ukrainā, apsvērt iespēju pamest valsti, kā arī rekomendē amerikāņiem bez pamatota iemesla neceļot uz Ukrainu.

ASV pilsoņi aicināti nedoties arī uz Krieviju, ņemot vērā Krievijas radīto saspīlējumu uz robežas ar Ukrainu un vietējo varasiestāžu iespējamo vēršanos pret amerikāņiem.

Ukrainas ārlietu ministrija ASV lēmumu evakuēt vēstniecības darbinieku ģimenes locekļus nodēvēja par “pārmērīgas piesardzības izpausmi”.

Eiropas Savienības (ES) ārlietu vadītājs Žuzeps Borels paziņoja, ka ES nesekos ASV piemēram un neevakuēs savu diplomātu ģimenes no Ukrainas. Viņš piebilda, ka neesot pamata dramatizēt situāciju.

Borels pirmdien Briselē vadīs ES dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmi, kurai attālināti pievienosies arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, lai informētu par savu tikšanos ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu pagājušajā piektdienā Ženēvā.

Tikšanās laikā paredzēts apspriest arī ASV un ES iespējamo atbildi gadījumā, ja Krievija nolemtu vēlreiz iebrukt Ukrainā, taču maz ticams, ka tiks pieņemti lēmumi par sankcijām pret Krieviju.

Sankciju mērķis ir atturēt Krieviju no agresijas

Blinkens svētdien paziņoja, ka nevajag steigties ar sankciju piemērošanu Krievijai, jo tas sašaurināšot Rietumu iespējas nepieļaut Krievijas agresiju pret Ukrainu.

“Sankciju mērķis ir atturēt Krieviju no agresijas. Ja sankcijas aktivizētu tagad, tad tās zaudētu atturēšanas efektu.

Tas, ko mēs darām, tostarp strādājot pie vienotas nostājas ar Eiropu, var radīt nopietnas sekas Krievijai. Strādājot pie sankcijām, mēs ņemam vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsvērumus, lai atturētu un atrunātu Krieviju no agresīvas rīcības. Taču vienlaikus mēs izmantojam diplomātiskus līdzekļus,” Blinkens sacīja intervijā televīzijas kanālam CNN.

“Mēs runājam ne tikai par milzīgām finansiālajām sekām Krievijai, ja tā turpinās agresiju pret Ukrainu, bet arī par Ukrainas aizsardzības spēju palielināšanu, kā arī par NATO aizsardzības spēju paaugstināšanu alianses austrumu flangā valstīs blakus Krievijai. Un alianse izskata ļoti praktiskus un svarīgus pasākumus, ko tā varētu veikt Krievijas turpmākas agresijas gadījumā.”

Nedēļas nogalē ASV Ukrainai piegādājusi 170 tonnas ar ieročiem un militāro aprīkojumu, lai stiprinātu Ukrainas aizsardzības spējas. Amerikāņu militārā palīdzības ietver galvenokārt vienreiz lietojamos granātmetējus un prettanku raķetes “Javelin”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti