ASV diplomātiskajā pārstāvniecībā Ženēvā un arī Krievijā pēdējās dienās notikusi nopietna gatavošanās Vašingtonas un Maskavas sarunām par spriedzi, kas izveidojusies saistībā ar Ukrainu un arī Maskavas pieprasītajām garantijām saistībā ar NATO nepaplašināšanos uz austrumiem.
Baltais nams norādījis, ka diskusijas būs nopietnas, taču tās raksturoja kā zondēšanas sarunas un ka ASV neuzņemsies nekādas stingras saistības, kā arī negrasās apspriest Baltijas valstīs un Polijā izvietoto karavīru skaitu.
Visi apspriestie jautājumi pēc tam tiks izrunāti ar NATO sabiedrotajiem, norāda Vašingtonā.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirms sarunām Ženēvā šodien intervijā telekanālā "ABC" izteicās, ka Krievijai ir jāizvēlas starp dialogu un konfrontāciju. Jautāts, vai Krievijas prezidents Vladimirs Putins jau pieņēmis lēmumu attiecībā uz iebrukumu Ukrainā, Entonijs Blinkens teica: "Es nezinu, vai lēmums jau pieņemts. Ir skaidrs, ka
esam [Krievijai] piedāvājuši divus ceļus. Viens ir diplomātijas un dialoga ceļš, otrs ar atturēšanu un masīvām sekām Krievijai, ja tā atjaunos savu agresiju pret Ukrainu.
Un šonedēļ mēs gatavojamies pārbaudīt, kādu ceļu Putins vēlas iet."
ASV delegāciju vadīs valsts sekretāra vietniece Vendija Šermana, bet Krievijas delegāciju – ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs. Viņiem šovakar darba vakariņas, bet galvenās sarunas plānotas rīt.
Rjabkovs šodien teica, ka ir sarūgtināts par Vašingtonas signāliem un nav optimistiski noskaņots par Ženevās sarunām.
Krievija savukārt atkārtoti pieprasījusi garantijas no NATO par nepaplašināšanos austrumu virzienā un neliek lielas cerības uz izrāvienu.
Pēc Ženēvas sarunām paredzēta NATO un Krievijas tikšanās trešdien, 12. janvārī, Briselē.
