ASV valsts sekretārs par Krievijas provokācijām: Jebkāda agresija izraisīs nopietnas sekas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens otrdien vizītes laikā Rīgā atzina, ka autokrātiskie režīmi, kas ir pie varas Krievijā un Baltkrievijā, mēģina graut starptautisko kārtību, tādēļ NATO valstīm nepieciešama vienota reakcija, kā reaģēt uz šiem draudiem.

“Jebkāda agresija izraisīs nopietnas sekas,” uzsvēra Blinkens, runājot par Krievijas spēku savilkšanu pie Ukrainas robežas.

Mūsu robeža ir arī NATO robeža

Eiropas Savienībai un NATO ir jāizmanto visi to rīcībā esošie politiskie un ekonomiskie instrumenti, lai atvairītu iespējamo Krievijas agresiju pret Ukrainu, uzskata arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Jaunā Vienotība”).

"Latvijas, Lietuvas un Polijas robeža nav tikai nacionāla, bet arī Eiropas Savienības un NATO robeža. Mēs esam gandarīti par to, ka ir arī izpratne un atbalsts no ASV puses, lai šo hibrīduzbrukumu atvairītu," teica Rinkēvičs.

Ārlietu ministrs Rinkēvičs par sarunām ar ASV valsts sekretāru
00:00 / 00:48
Lejuplādēt

"Kopā ar ASV valsts sekretāru apspriedām arī situāciju Ukrainā un ap Ukrainu. Mēs esam vienisprātis, ka Krievijas bruņoto spēku koncentrācija un tās kustības, ko mēs redzam, ir ļoti satraucošas. Un gan NATO, gan Eiropas Savienībai vajag stingri reaģēt, sūtot skaidru signālu, ka jebkāda veida Ukrainas teritoriālās vienotības vai suverenitātes apdraudēšana tiks atvairīta ar politiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem, kādi ir mūsu rīcībā."

Blinkens norāda, ka NATO dalībvalstīm jāvienojas par kopīgu nostāju, tādēļ šis jautājums tiks apspriests NATO ārlietu ministru sanāksmē, kas otrdien un trešdien notiek Rīgā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

NATO līguma 5. pants ir kā akmenī iekalts

ASV valsts sekretārs atzina, ka nepieciešams izstrādāt jaunu NATO stratēģisko koncepciju, jo līdzšinējā pieņemta pirms vairāk nekā desmit gadiem, kad drošības situācija pasaulē bija citāda: Ķīnas ietekme vēl nebija tik liela, Krieviju neuztvēra kā draudu avotu un tik lielus draudus neradīja kiberuzbrukumi.

Blinkens uzsvēra, ka ASV atbalsts NATO 5. panta drošības garantijām, kas uzbrukumu vienai no NATO dalībvalstīm uztver kā uzbrukumu visām, ir kā akmenī iekalts.

“Mēs ļoti detalizēti pārrunājām drošības situāciju reģionā,” pēc tikšanās ar Blinkenu preses konferencē teica Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs.

“Latvija ir vienmēr atbalstījusi spēcīgas transatlantiskās saites. Šī brīža ģeopolitiskajā situācijā transatlantiskā sadarbība ir izšķiroša. Drošība un aizsardzība ir šo attiecību mugurkauls."

Rinkēvičs informē, ka ar ASV valsts sekretāru pārrunājis arī Baltkrievijā pie varas esošā Aleksandra Lukašenko režīma organizēto hibrīduzbrukumu pret Latviju, Poliju un citām Eiropas Savienības valstīm.

Blinkens atzina, ka Lukašenko ir ciniski izmantojis neaizsargātu cilvēku grupas, kas tiek atvilinātas uz Baltkrieviju un virzītas uz Eiropas Savienības valstu robežu.

Blinkens pauda pateicību Latvijai, kas atbalstījusi baltkrievu tautu cīņā par demokrātiju, sniegusi atbalstu neatkarīgiem baltkrievu žurnālistiem.

Latvija vēlas ieguldīt tehnoloģijās

Rinkēvičs norāda, ka Latvija un ASV nākamgad atzīmēs 100 gadu jubileju kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas.

Atzīmējot ekonomisko sadarbību, Rinkēvičs īpaši akcentēja Latvijas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju industriju, kas ir gatava un var sniegt savu praktisko pienesumu dažādu tehnoloģiju piegādes diversifikācijai, tieši tīkla ekipējumā un nākotnes tehnoloģijās, piemēram 5G.

“Šī Covid-19 krīze aktualizēja vajadzību pēc uzticamām tehnoloģijām, kas ražotas pēc iespējas tuvāk sabiedroto valstīm. Latvijas uzņēmēji un zinātnieki ir formulējuši Latvijas nišu šajā jomā: pusvadītāju mikroshēmu un 5G moduļu izstrādi un ražošanu Latvijā.

Mēs ne tikai esam NATO dalībvalsts, bet mums ir arī laba zināšanu bāze un labvēlīga investīciju vide, tostarp inovācijām labvēlīga ekosistēma, prasmīgs darbaspēks, kā arī elastīgs valsts un pašvaldību atbalsts,” uzsvēra Rinkēvičs.

Blinkens piemin Rumbulas traģēdiju

Latvijas ārlietu ministrs izteica pateicību ASV par atbalstu Latvijas finanšu sektora sakārtošanā.

Rinkēvičs vērsa uzmanību uz sasniegto Latvijas finanšu sektorā, īpaši izceļot efektīvo cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu Eiropā.

“Pēdējos gados Latvijas finanšu sektorā ir notikušas būtiskas pārmaiņas, piemēram, mainot biznesa profilus, tādējādi atsakoties no nepārvaldāmiem riskiem ārvalstu klientu apkalpošanā,” atzīmēja Rinkēvičs.

Blinkens pieminēja arī Rumbulas traģēdiju, kas sākās tieši pirms 80 gadiem, 1941. gada 30. novembrī, ar Latvijas ebreju masu slepkavošanu Rumbulas mežā.

“Šodien mēs atceramies holokausta upurus. Ir svarīgi, lai cilvēki zinātu tā laika drūmo vēsturi un cīnītos pret antisemītismu visās tā izpausmēs,” uzsvēra Blinkens. Viņš atzinīgi novērtēja Latvijas rasto risinājumu par kompensācijām ebreju kopienai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti