“Irāna turpina savu maršu pa Tuvo Austrumu reģionu. Tās vadītāji spēlējas ar asiņainu naudu. Rietumvalstu radītās bagātības palīdz šai kampaņai. Prezidenta [Baraka] Obamas administrācija cerēja, ka kodolvienošanās spēs apturēt negodīgās darbības un piespiedīs Teherānu ievērot starptautiskās tiesību normas. Šīs cerības bija veltas, un tām ir negatīva ietekme uz visiem Tuvajos Austrumos dzīvojošajiem cilvēkiem,” sacīja Pompeo.
Savā pirmajā lielajā ārpolitikas jautājumiem veltītajā runā Pompeo solīja kopā ar sabiedrotajiem cīnīties pret irāņu destabilizējošajām aktivitātēm reģionā, neļaut Teherānai finansēt terorismu un risināt jautājumu par Irānas atbruņošanu. Viņš arī informēja par 12 nosacījumiem, lai ar Teherānu tiktu noslēgta jauna vienošanās.
Valsts sekretāra paziņojums nav negaidīts, jo iepriekš līdzīgu nostāju pauda ASV prezidents Donalds Tramps. Tomēr ekspertus nedaudz pārsteidza Pompeo kategoriskie izteikumi.
Eiropas Savienības augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni pēc runas pat atkārtoti bija spiesta norādīt, ka pasaules lielvaru un Irānas kodollīgumam nav alternatīvas. Pompeo nav spējis paskaidrot, kā sankcijas padarīs reģionu drošāku.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 8.maijā paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma. Tādēļ tiks atjaunotas visas iepriekš noteiktās sankcijas pret Irānu. No šīm sankcijām var ciest ES valstu firmas, kurām ir darījumi ar Irānu.
Pēc Trampa teiktā, Irānas kodollīgums bija "briesmīga, vienpusēja vienošanās", kas balstīta uz meliem. Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu.
Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem.