Tā jau ir otrā Blinkena vizīte Kijivā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma februārī.
Blinkens apmeklēja slimnīcu, kurā ārstējas karā cietušie bērni. Pēc tam viņš tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu.
Blinkens informēja, ka ASV piešķirs Ukrainai papildu militāro palīdzību 1,7 miljardu dolāru apmērā.
Tā paredz nosūtīt Ukrainai ASV ražotus ieročus, munīciju un ekipējumu 675 miljonu dolāru vērtībā, kā arī piešķirt Kijivai aizdevumu viena miljarda dolāru apmērā amerikāņu bruņojuma iegādei.
Blinkens norādīja, ka Ukraina ASV piešķirto militāro palīdzību izlieto lietderīgi, par ko liecinot ukraiņu armijas sekmes karā pret iebrucējiem no Krievijas.
Ukrainas armija ziņo, ka tai ir izdevies atbrīvot vairāk nekā 20 apdzīvotās vietas Harkivas apgabalā, kur tā īsteno pretuzbrukuma operāciju.
ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins ceturtdien Rammšteinā vadīja kārtējo Ukrainas sabiedroto valstu pārstāvju tikšanos. Viņš sacīja, ka pašreizējie notikumi frontē apliecina, cik būtiska Ukrainai ir rietumvalstu militārā palīdzība.
"Krievijas spēki turpina nežēlīgi bombardēt Ukrainas pilsētas un civiliedzīvotājus ar raķetēm un artilērijas uguni. Bet Ukrainas spēki ir sākuši pretuzbrukumu valsts dienvidos," teica Ostins.
"Un viņi integrē spējas, ko mēs visi esam nodrošinājuši, lai palīdzētu cīnīties un atgūt suverēnās teritorijas. Taču šodien šai kontaktgrupai ir jānostājas, lai atbalstītu Ukrainas drosmīgos aizstāvjus ilgam laikam. Tas nozīmē steidzamu pāreju uz jauninājumiem un visu mūsu aizsardzības industriālo bāzu virzīšanu tā, lai nodrošinātu Ukrainu ar visu to, kas tai būs nepieciešams smagajam ceļam uz priekšu."
Ostins pavēstīja, ka ASV prezidents Džo Baidens apstiprinājis papildu militāro palīdzību Ukrainai 675 miljonu dolāru apmērā. Vienlaikus Baidens apstiprinājis vēl divus miljardus ārvalstu militārajam finansējumam.
No šīs papildu summas puse tiks Ukrainai, bet otra puse aizdevumu vai grantu veidā tiks atvēlēta 18 citām valstīm, kuras apdraud Krievija.
To vidū ir arī trīs Baltijas valstis, kā arī Moldova, Gruzija un Bosnija un Hercegovina, kur pieaugušas Maskavas atbalstīto serbu separātisma tieksmes.
ASV Valsts departaments norādījis, ka šie līdzekļi palīdzēs valstīm atturēt un aizsargāties pret iespējamiem draudiem, pastiprināt militāro integrāciju NATO un cīnīties pret Krievijas ietekmi un agresiju.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Karadarbības sākumā Krievija ieņēma Hersonas pilsētu, bet Ukrainas aizstāvjiem izdevās atvairīt uzbrukumu galvaspilsētai Kijivai. Krievijas karaspēks masveidā pastrādāja kara noziegumus Kijivas apgabala pilsētās, nogalinot civiliedzīvotājus. Pēc ilgas pretošanās maijā Krievijas spēku kontrolē nonāca arī stratēģiski svarīgā Mariupoles pilsēta.
Krievijas karaspēks pēc atkāpšanās no Kijivas galveno uzmanību koncentrējis uz Ukrainas austrumiem. Taču citviet okupācijas spēkiem nav izdevies būtiski pavirzīties uz priekšu. Ukraina saņem no Rietumiem arvien vairāk moderno ieroču un īsteno pretuzbrukumus, lai atkarotu okupētās teritorijas.
