Blinkens trešdien apmeklēja Kijevu, kur tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un ārlietu ministru Dmitro Kulebu, lai konsultētos pirms viņa piektdien gaidāmās tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Blinkens atkārtoja, ka diplomātija ir vislabākais risinājums saspīlējuma mazināšanai reģionā.
Krievijas agresija nepaliks bez atbildes
Ņemot vērā militāro spēku daudzumu pie Ukrainas robežas, Krievija tai varētu uzbrukt ļoti strauji, tādēļ Kijeva pašlaik saskaras ar reāliem draudiem, atzinis Blinkens.
“Vienlaikus mēs Maskavai esam skaidri pateikuši, ka gadījumā, ja tā izlems atkal īstenot agresiju pret Ukrainu, tā nepaliks bez nopietnas atbildes. Ne tikai no ASV, bet arī Eiropas valstu puses,” uzsver Blinkens.
“Šādas konsultācijas ar mūsu partneriem apliecina, ka mēs ar Maskavu runājam skaidri un vienā balsī. Mūsu spēks ir atkarīgs no mūsu vienotības. Tas nozīmē arī Ukrainas vienotību. Viens no Maskavas mērķiem ir sēt domstarpības starp mūsu valstīm un mūsu valstu iekšienē, bet mēs gluži vienkārši to nedrīkstam pieļaut un nepieļausim. Mūsu vēstījums Ukrainas politiskajiem līderiem un pilsoņiem ir šāds – turēsimies kopā un būsim vienoti.
Lielvalstis nedrīkst ar spēku mainīt citas valsts robežas
ASV nodrošinās Ukrainai papildu 200 miljonu ASV dolāru atbalstu, kas paredzēts militārajai aizsardzībai. Tas saistīts ar to, ka, pēc Rietumu drošības dienestu ziņojumiem, Krievija pēdējās dienās palielinājusi militāro spēku klātbūtni pie Ukrainas robežām un pastāv reālas bažas par iebrukumu valstī.
“Krievija ar jau paveikto un iespējamu turpmāko agresiju apdraud ļoti svarīgus pamatprincipus, kas ir visas starptautiskās sistēmas pamatā un kas ir nepieciešami, lai saglabātu mieru un drošību,” norāda Blinkens.
“Piemēram, par to, ka viena nācija nedrīkst vienkārši ar spēku mainīt kādas citas valsts robežas. Ka viena nācija nevar diktēt citai savas vēlmes, tostarp par to, ar ko tai biedroties.
Princips par to, ka valsts nevar izmantot savas ietekmes sfēras, lai pakļautu kaimiņus savai gribai. Ja mēs ļausim pārkāpt šos principus, atvērsim lielu Pandoras lādi.
Jāsaprot, ka visa pasaule šobrīd vēro, kas notiks.”
Ukraina stiprina pašaizsardzības spējas
ASV nav vienīgās, kas Ukrainai piegādā atbalstu. Latvija piegādājusi dažādas aizsardzības sektora noliktavās esošās lietas, bet Kanāda nosūtījusi speciālās uzdevumu vienības pārstāvjus. Trešdien valstī ieradušās britu lidmašīnas ar tuva darbības rādiusa prettanku raķetēm.
“Nav šaubu, tas stiprinās mūsu spēkus, tas uzlabos mūsu aizsardzības spējas,” vēsta Ukrainas aizsardzības ministra vietnieks Eiropas integrācijas jautājumos Anatolijs Petrenko.
“Es vēlos uzsvērt, ka šī palīdzība tiks izmantota tikai pašaizsardzības nolūkos, lai aizsargātu mūsu karaspēku, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru un aizsargātu civiliedzīvotājus tādu darbību gadījumā, kas varētu izraisīt eskalāciju.”
Maskava gan noliegusi, ka plāno uzbrukt Ukrainai, kā arī norādījusi, ka bruņošanās un militārais atbalsts Ukrainai drīzāk vairo, nevis mazina reģionā esošo spriedzi.
Kremlis atkārtoti uzsvēris, ka no Rietumiem sagaida tā saucamās “drošības garantijas”, kas paredzētu NATO tālāku nepaplašināšanos uz austrumiem, tai skaitā Ukrainā.
Ceturtdien aktuālo drošības situāciju Berlīnē ASV valsts sekretārs Blinkens pārrunās ar Vācijas kolēģiem, bet piektdien paredzēta tikšanās Ženēvā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.
