Reikjavīkā trešdien un ceturtdien notiek Arktikas padomes dalībvalstu ārlietu ministru sanāksme. Krievijas, ASV, Kanādas, Norvēģijas, Dānijas, Zviedrijas, Somijas un Islandes pārstāvji spriedīs par Arktikas nākotni un reģiona valstu sadarbību.
Klimata pārmaiņu rezultātā Arktikā strauji samazinās sniega un ledus sega, paverot iespēju iegūt derīgos izrakteņus, kā arī jaunu kuģošanas ceļu izmantošanai. Līdz šim visaktīvākā reģionā bijusi Krievija, kas tur ir izveidojusi militārās bāzes. Arī NATO pēdējos gados ir pastiprinājusi klātbūtni Arktikā.
Blinkens preses konferencē paziņoja, ka Vašingtonai esot bažas par dažām pastiprinātajām militārajām aktivitātēm. Tas palielina negadījumu izredzes un grauj kopīgo mērķi par mierīgu un ilgtspējīgu reģiona nākotni.
Blinkens arī norādīja uz, viņaprāt, Krievijas nelikumīgām prasībām pret Ziemeļu jūras maršrutu izmantojošiem ārvalstu kuģiem. Maskavas piedāvātajā regulējumā netiek pienācīgi ņemtas vērā starptautiskās tiesības, tai skaitā kuģošanas brīvība teritoriālajos ūdeņos un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs jau pirmdien brīdināja rietumvalstis nepretendēt uz Arktiku. Krievija arī esot atbildīga par drošības garantēšanu Arktikas piekrastē.
Sanāksmes laikā paredzēta arī Blinkena un Lavrova divpusējā tikšanās, lai apspriestu abu valstu attiecības.
KONTEKSTS:
Vairākas NATO dalībvalstis ar satraukumu vēro Krievijas centienus pastiprināt savu militāro klātbūtni Arktikas reģionā, kas ir bagāts ar dabas resursiem. Savukārt Krievija sarīkoja vērienīgus militāros manevrus Arktikā.
