Kopš ASV valdības darba apturēšanas ir pagājušas jau trīs dienas un nekas neliecina, ka ASV līderiem tuvākajā laikā varētu izdoties atrisināt pastāvošās domstarpības. Kā paziņojis ASV prezidents Baraks Obama, viņš atsakās no sarunu rīkošanas ar republikāņiem par nākamā gada ASV budžetu līdz brīdim, kamēr konkurējošā partija neatļaus federālajai valdībai atsākt savu darbu un nenobalsos par valsts parāda griestu celšanu. Republikāņi gan ir norādījuši, ka vēlas piekāpšanos no Obamas puses, īpaši jautājumā par ierosināto veselības aprūpes sistēmas reformu.
Televīzijas intervijā Obama paziņojis, ka viņam šāda situācija nav pieņemama:
„Es pilnīgi noteikti esmu nokaitināts, jo šāda rīcība nebija nepieciešama. Mums ir izveidojusies situācija, kad gadījumā, ja pārstāvju palātas spīkers Džons Beiners piedāvās likumprojektu par valdības darba atjaunošanu ar pašreizējo finansējumu, lai mēs pēc tam varētu spriest par reālo budžetu, šāds likums tiktu pieņemts. Vienīgais, kas mūs aptur, ir Džona Beinera nevēlēšanās pateikt „nē” daļai Republikāņu partijas pārstāvju, kas ir gatavi nodedzināt māju, jo ir apsēsti ar vēlmi tikt vaļā no manas veselības aprūpes iniciatīvas. Viņi ir 40 reizes balsojuši pret likumu, kurš tika pieņemts Pārstāvju palātā, Senātā, es to parakstīju un Konstitucionālā tiesa to atzina par likumīgu un kurš pašlaik jau ir stājies spēkā.”
Vakar vakarā Obama Baltajā namā tikās ar abu kongresa palātu abu partiju līderiem, mēģinot panākt kompromisu. Taču arī šīs sarunas noslēdzās bez rezultātiem. Kā paskaidrojis Pārstāvju palātas spīkers Džons Beiners, republikāņi vēloties tikai diskusiju un to, lai „Obamacare” reforma būtu godīga pret visiem amerikāņiem. Savukārt pārstāvju palātas mazākuma līdere Nensija Pelosi no demokrātu partijas apsūdzējusi republikāņus vārtu stabu pārvietošanā jautājumos par budžeta vienošanos. Šāda rīcība tikai apliecinot, ka republikāņi patiešām vēlas valdības slēgšanu.
Vakar Baraks Obama tikās arī ar vairāku lielāko banku pārstāvjiem, lai apspriestu ekonomisko situāciju valstī, kā arī iespējamo parāda griestu celšanu. Baņķieri un uzņēmēju lobēšanas organizācijas ir aicinājuši celt parādu griestus, un arī Obama atzīst, ka šāda lēmuma nepieņemšana atstās bēdīgas sekas gan uz valsts ekonomiku, kad apdraudēs uzņēmējus.
Situācijai ASV rūpīgi seko arī pasaules finanšu tirgi, un arī Eiropas Centrālās bankas vadītājs Mario Dragi ir brīdinājis, ka ieilgusi valdība slēgšana negatīvi ietekmēs ne tikai ASV, bet arī visas pasaules ekonomiku.
