Pēdējos gados ASV Kongresa republikāņu un demokrātu partiju strīdu dēļ par tēriņiem federālajā budžetā jau ir piedzīvotas situācijas, kad nespējot vienoties apdraudēta federālās valdības darbība. Pēdējo reizi šāda situācija piedzīvota 2013. gadā. Kongresam nespējot vienoties par budžeta apstiprināšanu nākamajiem mēnešiem, nāktos slēgt nacionālos parkus un atlaist federālās valdības darbiniekus.
Kongresa republikāņu un demokrātu sarunvedējiem tomēr ir izdevies vienoties par budžeta projektu aptuveni viena triljona dolāru apmērā, kas ļaus finansēt federālo aģentūru darbību līdz pat fiskālā gada beigām septembrī, vēsta ASV mediji.
Tomēr process vēl nav noslēdzies. Federālā budžeta projektu šonedēļ vēl nepieciešamas apstiprināt abām Kongresa palātām, kurās abās vairākums ir republikāņiem, un līdz piektdienai budžets jāparaksta ASV prezidentam Trampam. Kaut viņa Republikāņu partijai ir vairākums gan Pārstāvju palātā, gan Senātā, tas nav pietiekams, lai apstiprinātu budžetu, un nepieciešamas arī Demokrātu partijas likumdevēju balsis. Tādēļ notikušas intensīvas sarunas, lai vienotos par tēriņu pozīcijām un tās abām pusēm būtu pieņemamas.
Nav skaidrs, kā uz budžeta projektu reaģēs Trampa vadītais Baltais Nams. Daļēji tajā ņemtas vērā viņa prasības, bet citos jautājumos nē.
Piemēram, saskaņā ar ASV mediju vēstīto, federālajā budžetā nākamajiem mēnešiem ietverts militāro tēriņu palielinājums par 12,5 miljardiem dolāru ar iespēju piešķirt papildu 2,5 miljardus cīņai pret džihādistu grupējumu „Daīš”. Tramps, solot „vēsturisku” aizsardzības budžeta pieaugumu, gan bija pieprasījis krietni vairāk naudas aizsardzībai – 30 miljardus dolāru šim gadam.
Tikmēr budžetā nav iekļauti līdzekļi Trampa priekšvēlēšanu kampaņas viena no redzamākā solījuma izpildei - mūra būvēšanai uz ASV un Meksikas robežas. Tramps uzstāja, ka tas nepieciešams nelegālās imigrācijas un narkotiku kontrabandas apturēšanai, un tā vai citādi par sienu galu galā samaksās Meksika, kas šādus apgalvojumus noraidījusi.
Tā vietā Baltajam Namam šajā budžeta projektā nākas samierināties ar pusotra miljarda dolāru papildu finansējumu robežkontrolei. Tas ietver vairāk naudas jaunām tehnoloģijām un esošās infrastruktūras salabošanai, vēsta ASV mediji.
Tramps iepriekš bija uzstājis, ka sienas būvēšana uz robežas ar Meksiku būs sākusies viņa prezidentūras pirmajās 100 dienās – šis punkts pienāca svētdien, 30.aprīlī.
Pagājušajā nedēļā Baltajam Namam tomēr nācās atzīt, ka būs jāpagaida līdz šī gada nogalei vai nākamajam gadam, lai sāktu domāt par mūra finansēšanu.
ASV Senāta demokrātu mazākuma līderis Čaks Šūmers pēc ziņām par vienošanos par budžetu paziņoja, ka vienošanās nodrošina, ka „nodokļu maksātāju dolāri netiek izmantoti neefektīvas robežsienas finansēšanai.”
