Francijas banka „BNP Paribas" ir ne tikai starp lielākajām Eiropā, bet, balstoties uz 2012.gada informāciju, arī ceturtā lielākā pasaulē. Šobrīd tai draud milzīgs naudassods ASV, kur finanšu iestāde apsūdzēta par Vašingtonas noteikto sankciju pret Irānu, Sudānu un Kubu pārkāpšanu laikā posmā no 2002. līdz 2009.gadam. Tāpat tiek izmeklēts, vai banka izņēma identifikācijas informāciju no atsevišķu starptautisko pārskatījumu detaļām, lai tie neradītu aizdomas, kad tiek apstrādāti ASV finanšu sistēmā.
Pirms pāris nedēļām laikraksts „Wall Street Journal" ziņoja, ka sodanauda par sankciju pārkāpšanu Francijas bankai varētu būt pat 10 miljardi ASV dolāru. Banka pat varētu zaudēt ASV darbības licenci. Atsaucoties uz avotiem, kas informēti par sarunu gaitu starp banku un ASV Valsts departamentu, laikraksts vēstīja, ka „BNP Paribas" būtu gatava maksāt tikai nepilnus astoņus miljardus.
Tik liela summa - 10 miljardi dolāru - izsaukusi sašutumu Francijas politiskajās aprindās.
Pagājušajā nedēļā ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss intervijā RTL radio pat brīdināja, ka šādas sodanaudas piespriešana varētu apdraudēt vērienīgo Eiropas Savienības un ASV tirdzniecības līgumu, par kura noslēgšanu sarunas vēl turpinās: „Šis līgums, kas var pozitīvi ietekmēt tirdzniecības attīstīšanu, nevar pastāvēt bez savstarpējas saprašanās. Ja Eiropas bankas gadījumā viņi rīkojas vienpusēji un nebalstoties uz abpusēju saprašanos, ir skaidrs, ka tam var būt negatīvas sekas."
Francijas amatpersonas brīdinājušas, ka tik liela naudassoda piemērošana vienai no lielākajām Eiropas bankām varētu destabilizēt finanšu sistēmu, samazināt biznesam izsniegto aizdevumu apjomu un negatīvi ietekmēt ekonomikas atlabšanu. Fabiuss paziņojis, ka šāda sodanauda būtu „ārkārtīgi nopietna problēma". Iepriekšējos gados par līdzīgu sankciju pārkāpumu citām bankām bijis jāmaksā daudz mazāk. Nīderlandes „ING" pirms pāris gadiem samaksāja dažus simtus miljonu, tāpat kā Lielbritānijas „Standard Chartered".
Tajā pašā radio intervijā Fabiuss norādīja, ka tik vērienīga vēršanās pret ietekmīgo Francijas banku var radīt draudus arī starptautiskajai finanšu sistēmai: „Šī ir ļoti svarīga lieta Eiropai un Francijai, tā kā „BNP Paribas" ir starp lielākajām bankām Eiropā. Un, ja tā tiek nostādīta ļoti grūtā situācija, tam ir ļoti negatīva ietekme uz Eiropu un tās ekonomiku.”
„Protams, ja ir noticis pārkāpums, tad ir normāli piespriest sodu. Bet tam ir jābūt samērīgam. Skaitļi, par kuriem ticis runāts, nav samērīgi,” paziņojis Francijas ārlietu ministrs.
Jautājumu pagājušajā nedēļā apsprieda arī Francijas prezidents Fransuā Olands, Parīzē tiekoties ar ASV prezidentu Baraku Obamu, kad viņš viesojās Eiropā. Taču Obama vēl pirms vakariņām ar Francijas kolēģi strikti norādīja, ka viņš šajā lietā iekšā nejaucas, norādot uz ASV tieslietu sistēmas neatkarību: „Mana atbilde uz jautājumu par banku lietu ir īsa un vienkārša. Savienotajās Valstīs ir pieņemts, ka prezidents nejaucas tiesu prāvās. Es neņemu telefonu un nezvanu ģenerālprokuroram, lai teiktu, kā izskatīt ierosinātās lietas. Es nepieprasu tādu vai citādu iznākumu. Tie ir lēmumi, kurus pieņem neatkarīgs Tieslietu departaments."
ASV Tieslietu ministrijas un „BNP Paribas" sarunas par iespējām panākt vienošanos šajā lietā un attiecīgi par sodanaudas apmēriem turpinās. Pa to laiku, kaut gan Parīze izcēlusi iespējamās negatīvās sekas, tā nav guvusi vērā ņemu atbalstu no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm - pārējās 27 kopienas valstis joprojām ļoti vēlas noslēgt tirdzniecības līgumu ar ASV gaidāmo ekonomisko ieguvumu dēļ.
