ASV izlūkdienestu bijušais analītiķis Edvards Snoudens tiks iecelts par nevalstiskās organizācijas - Preses brīvības fonda direktoru padomes - locekli, jo, pateicoties viņam, amerikāņi ieguvuši iespēju atklāti diskutēt par ASV Nacionālās drošības aģentūras spiegošanas programmām. Par to paziņojis fonda dibinātājs Daniels Alsbergs, norādot, ka Snoudens, publiskojot slepenos dokumentus, spēris drošsirdīgu soli. Fonds dibināts aptuveni pirms gada ar mērķi aizstāvēt un atbalstīt „agresīvu žurnālistiku, kas strādā sabiedrības interesēs”, un gaidāms, ka Snoudens direktoru padomē oficiāli tiks iecelts nākamajā mēnesī.
Pa to laiku Vācijas prese ziņo, ka sarunas starp Berlīni un Vašingtonu, lai panāktu vienošanos vienai otru neizspiegot, ir nonākušas strupceļā. Par sarunām augustā paziņoja Vācija pēc tam, kad presē baltoties uz Snoudena nopludinātajiem dokumentiem tika ziņots par ASV Nacionālās drošības aģentūras izlūkošanu. Vēlāk arī tika ziņots, ka ASV izspiegojušas Vācijas kancleres Angelas Merkeles telefonsarunas.
Vācu laikraksts „Sueddeutsche Zeitung” otrdien rakstīja, ka Vācijas mēģinājumi oficiāli nepieļaut ASV izspiegošanu tās teritorijā nav devuši rezultātus un Berlīnes norīkotā delegācija neko nespēj panākt. Par to pavēstījusi kāds sarunām tuvu stāvoša persona. Laikraksts, kā arī raidorganizācija NDR, norādīja, ka avoti Vācijas delegācijā, tostarp augsta ranga valdības un izlūkdienestu amatpersonas, gandrīz jau zaudējušas cerības panākt vienošanos par spiegošanas pārtraukšanu abu valstu starpā.
Kaut gan Vašingtona augustā piekrita sarunām par pretspiegošanas līgumu un Berlīne bija cerējusi uz raitu procesu, cerības nav attaisnojušās. Līdz šim ASV esot atteikušās apņemties pārstāt izspiegot Vācijas politiķus, nevēlas atklāt, kad sākta Merkeles izspiegošana, un atteikušās atļaut vācu amatpersonām piekļūt vietai ASV vēstniecībā Berlīnē, no kurienes veikta noklausīšanās.
Reaģējot uz šīm ziņām, viens no kancleres Merkeles konservatīvās partijas deputātiem paziņoja, ka Berlīnei vajadzētu apsvērt ekonomisko sankciju ieviešanu pret ASV, ja neizdosies panākt pretspiegošanas līguma noslēgšanu. Stefans Maiers aģentūrai „Reuters” pauda, ka amerikāņi ļoti labi saprot „biznesa valodu”, un Vācijai jāapsver iespēja liegt ASV uzņēmumiem iegūt Vācijas valdības publisko iepirkumu līgumus, jo nevar izslēgt, ka ASV firmas iesaistīsies spiegošanas aktivitātēs. Tikmēr koalīcijā ietilpstošo sociāldemokrātu parlamentārās grupas vadītājs Tomas Opermans brīdina, ka nespēja panākt pretspiegošanas līguma noslēgšanu būtu „nepieņemama”, un tas „mainītu [ASV un Vācijas] attiecību politisko raksturu.”
Vācijas valdība komentārus par presē vēstīto nav sniegusi. Iekšlietu ministrs Tomass de Mezjērs vien paziņoja, ka sarunas turpinās, un to saturs ir konfidenciāls.
