- ASV un talibu pārstāvji februāra beigās parakstīja miera līgumu.
- Tas paredz izvest ASV karaspēku no Afganistānas un sākt iekšējās miera sarunas.
- Paredzēts, ka līdz 10. martam jāveic gūstekņu apmaiņa; šis punkts netiks izpildīts.
- Afganistānas prezidents nepauž viennozīmīgu piekrišanu gūstekņu atbrīvošanai.
- Miera vienošanos sašūpo arī nemiernieku atsāktās operācijas pret Afganistānas spēkiem.
- ASV aicina visām pusēm "pārtraukt ieņemt kategorisku nostāju".
Ceļš līdz miera līguma noslēgšanai starp ASV un talibiem nebūt nebija ātrs un viegls. Sarunas notika vairāk nekā gadu. Pirms vienošanās parakstīšanas puses vienojās par nedēļu ilgu daļēju pamieru. Visbeidzot 29. februārī Dohā ASV un talibu pārstāvji parakstīja ilgi gaidīto vienošanos.
Tomēr miera līguma nākotne tagad šķiet arvien apdraudētāka. Viena no problēmām ir tieši gūstekņu atbrīvošana, un šķiet, ka šis vienošanās punkts līdz otrdienai netiks izpildīts.
Miera vienošanos nav parakstījusi Afganistānas valdība, tādēļ Afganistānas prezidents Ašrafs Gani, kurš tieši šodien nodos prezidenta zvērestu, nepauž viennozīmīgu piekrišanu gūstekņu atbrīvošanai. Viņš pieļāvis šo ieslodzīto atbrīvošanu, ja tie atkal neatgriežas uz vardarbības ceļa.
"Prezidents Tramps man nelūdz atbrīvot šos cilvēkus. Mēs neesam apņēmušies viņus atbrīvot, tas ir suverēnas Afganistānas lēmums. Šis jautājums tiks apspriests kā daļa no miera līguma, kurā norādīts, ka ASV atvieglos šo procesu. Jāpārrunā vēl daudzi jautājumi un talibi nevar noteikt priekšnoteikumus. Tehniski nav iespējams atbrīvot 5000 ieslodzīto. Tas ir sāpīgs process, katra persona ir jāpārbauda un ir jāzina, apmaiņā pret ko mēs viņus atbrīvojam.
Afgāņu cilvēkiem ir jāredz ilgstoša apņemšanās, nevis maldīgi paziņojumi no talibiem par viņu spēku uzvaru valstī," paziņoja Gani.
Eksperti uzdod jautājumu, kādēļ šo nesaprašanos gūstekņu jautājumā ASV un Afganistāna nebija izrunājušas un atrisinājušas vēl pirms līguma parakstīšanas?
Tomēr miera līgumu sašūpojuši ne tikai Gani izteikumi, bet arī neilgi pēc līguma parakstīšanas atsāktās nemiernieku operācijas pret Afganistānas drošības spēkiem. Līdz ar šo operāciju sākumu tika izbeigts daļējais pamiers, kas tika ievērots pirms talibu un ASV vienošanās parakstīšanas. Pēdējās nedēļas laikā Afganistānā tika sarīkoti vairāki nemiernieku uzbrukumi, kuros bojā gāja vai tika ievainoti daudzi karavīri, policisti un civiliedzīvotāji. Situācija nemainījās arī pēc ASV prezidenta un talibu līdera telefonsarunas.
Pagājušajā nedēļā ASV spēki Afganistānā veica uzlidojumu talibiem, kas bija pirmais šāds uzbrukums kopš miera līguma parakstīšanas. Pēc ASV spēku pārstāvja Sonija Legeta teiktā, uzlidojums dienvidu provincē Hīlmendā bija "aizsardzības trieciens, lai izjauktu uzbrukumu". Viņš norādīja, ka talibu vadība ir apsolījusi starptautiskajai sabiedrībai samazināt vardarbību, nevis to palielināt.
ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo kritizējis talibu uzbrukumu skaita straujo kāpumu, kas raksturojams kā "nepieņemams".
"Mēs zinām, ka tālākais ceļš būs grūts. Mēs jau to jau gaidījām. Mums bija taisnība. Pēdējo dienu laikā piedzīvotais vardarbības uzliesmojums vairākās vietās Afganistānā ir nepieņemams. Lai miera process turpinātu savu virzību, vardarbībai jātiek samazinātai nekavējoties.
Mēs arī mudinām visas puses pārtraukt ieņemt kategorisku nostāju un sākt praktiskas sarunas par ieslodzīto atbrīvošanu un gatavoties iekšējām sarunām valstī," teica ASV valsts sekretārs.
Savukārt ASV aizsardzības ministrs Marks Espers iepriekš brīdināja, ka ASV nevilcināsies līgumu lauzt, ja talibi atkāpsies no dotajām drošības garantijām un nepildīs solījumu uzsākt sarunas ar Afganistānas valdību. Pompeo piebilda, ka miera līguma nākotne nav atkarīga tikai no ASV vai talibu darbībām.
"Šī miera procesa mērķis ir apvienot Afganistānas cilvēkus, lai atrisinātu šo problēmu, kas nomocījusi Afganistānu jau 40 gadus. Mēs, Savienotās valstis, esam atvēruši jums, afgāņiem, durvis, lai jūs sanāktu kopā un paši noteiktu savas valsts nākotni. Mēs esam ar jums un esam gatavi jūs atbalstīt. Neizšķērdējiet šo iespēju," aicināja Pompeo.
ASV prezidents pagājušajā nedēļā atklāti pateica, ka pēc sabiedroto spēku aiziešanas no Afganistānas talibu nemiernieki varētu pārņemt varu valstī. Viņš piebilda, ka valstīm pašām ir jāmāk par sevi parūpēties un amerikāņi nevar Afganistānā uzturēties vēl 20 gadus, tādēļ afgāņiem nāksies pašiem sevi aizsargāt.
Starptautiskā krimināltiesa sankcionējusi izmeklēšanu par iespējamajiem kara noziegumiem Afganistānā. Tiesas virsprokurore Fatu Bensuda jau kopš 2003. gada vēlas izmeklēt iespējamo spīdzināšanu, slepkavības un citus kara noziegumus Afganistānā. Izmeklēšana ietvertu apsūdzības pret Afganistānas un talibu spēkiem.
Tomēr izmeklēšana skartu arī ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbiniekus un ASV karavīrus, kā arī slepenos aizturēšanas centrus ārpus Afganistānas. ASV prezidents brīdinājis, ka ASV enerģiski reaģēs uz visiem mēģinājumiem pakļaut amerikāņus un sabiedrotos kriminālizmeklēšanai.
