ĪSUMĀ:
- ASV lielākais ieroču pircējs ir Saūda Arābija, un Tramps negrib šos darījumus zaudēt.
- ASV ekonomists: Saūda Arābijai ir nepieciešama ASV atbalsts.
- Tikmēr Saūda Arābija turpina “eksportēt” konservatīva islāma skolas visā pasaulē.
- Tas rada paradoksu ASV un Saūda Arābijas attiecībās.
- Bet Tramps padarīja Rijādu par galveno sabiedroto reģionā.
- Analītiķi pārliecināti: Abu attiecības pārdzīvos arī šo krīzi.
“Es domāju, ka Saūda Arābija saņem divējādu vēstījumu no ASV. No vienas puses, ir prezidents, kas iedrošina agresīvu uzvedību, no otras - administrācija, Valsts departaments, kur ir saprātīgāki cilvēki. Tāpēc var diskutēt, vai ciešās attiecības ar ASV prezidentu iedrošina kroņprinci Muhamedu bin Salmanu impulsīvi rīkoties?” tā reiz uz faktu, ka divu varaskāro līderu – ASV prezidenta Donalda Trampa un Saūda Arābijas kroņprinča Muhameda bin Salmana - tuvās attiecības ir problemātiskas, norādīja arī noslepkavotais žurnālists Džamals Hašogi, kas pēdējos gados patvērās ASV.
Kamēr Vašingtona nosoda likuma varas neievērošanu citviet pasaulē, tā piever acis uz Saūda Arābijas agresiju Jemenā vai cilvēktiesību pārkāpumiem pašā karaļvalstī.
Neskatoties uz pilnīgu nesaderību vērtībās, abu valstu partnerību jau 75 gadus stutē kopīgas intereses. ASV ir pasaulē lielākais ieroču eksportētājs, un Saūda Arābija ir tās lielākais klients.
Stokholmas miera institūts izpētījis darījumu patieso vērtību un secinājis, ka Saūda Arābija izraujas krietni priekšā ciešākajiem sabiedrotajiem Rietumu pasaulē un pat galvenajam politiskajam domubiedram Tuvajos Austrumos – Izraēlai.
Turklāt Tramps ar Saūda Arābiju nesen vienojies par dārgāko ieroču darījumu ASV vēsturē - 110 miljardu vērtībā. Un negrib to pazaudēt.
Runājot par iespējamām sankcijām Hašogi slepkavības lietā, Tramps norādīja, ka jautājums ir par to, kādas var būt sankcijas. “Viņi, piemēram, pasūta militāro ekipējumu. Visi pasaulē grib to pasūtījumu – Ķīna, Krievija, arī mēs. Un mēs to dabūjām!” sacīja Tramps.
Uz jautājumu, vai viņš varētu šādu pasūtījumu atcelt, Tramps atbildēja, ka negrib, lai ciestu darbavietas, negrib zaudēt tādu pasūtījumu.
Vašingtonai Rijāda ir stabils partneris nestabilā reģionā, kas palīdz cīnīties ar nekontrolējamās Irānas un tās sabiedroto šīitu ekstrēmistu izplešanos Sīrijā, Irākā, Libānā.
Ekonomists Tailers Kovens norādīja, ka ASV ir vairāk ietekmes mehānismu pār Saūda Arābiju. To pašu nevar teikt par Irānu. Tāpēc Saūda Arābijas un Irānas sāncensībā ASV nostājas saudītu pusē. Vēsturiski Irāna bijusi sarežģīta valsts, ko kontrolēt, tās iedzīvotāji ir cīnījušies, lai aizstāvētu Irānas neatkarību. Irānai nevajag amerikāņu aizsardzību tik ļoti kā Saūda Arābijai.
Tomēr vai tā nav bumba ar laika degli? Saūda Arābija atklāti pateikusi, ka pagājušajā gadsimtā sponsorēja islāmistus kā pretsparu sociālisma ideoloģijai islāma pasaulē. Un, kamēr karalistes bankas kontus turpina pildīt naftas dolāri, turpinās arī islāmisma eksports. Saudīti sponsorē reliģiskās skolas visā pasaulē.
Kā pētījumā secinājis Bergrūenes institūts sadarbībā ar “Washington Post”, tām pēdējās trīs desmitgadēs iztērēti vismaz 100 miljardi dolāru, un nav izslēgts, ka šis skaitlis varētu būt pat divtik liels. Skolās popularizēta īpaši konservatīva islāma doktrīna – vahābisms. Tas izgaismo valstu attiecību paradoksu.
Pretterorisma eksperts Daniels Baimans rakstīja, ka, no vienas puses, Saūda Arābijas valdība ir tuvs partneris cīņā pret terorismu, bet, no otras puses, valsts atbalsts dažādiem islāma sludinātājiem un nevalstiskām organizācijām sekmē vispārēju radikalizācijas klimatu, kas sarežģī cīņu ar ekstrēmismu.
Arī iepriekšējais ASV prezidents Baraks Obama savulaik pauda skepsi par to, cik daudz piedāvā saudīti, vienreiz viņus raksturojot kā “tā sauktos sabiedrotos”.
Taču Tramps karaļvalsti padarījis par savu reģionālās stratēģijas stūrakmeni. Kaut arī kongresmeņi ir daudz kritiskāki pret kroņprinci nekā Tramps, arī viņi atzīst, ka attiecības pārtraukt nav iespējams.
Piemēram, republikāņu senators Džons Kenedijs pauda, ka “mēs nevaram nosodīt citus despotus par savu cilvēku nogalināšanu, ja nenosodām Saūda Arābiju, bet tas nenozīmē, ka mums pilnībā jāpārtrauc attiecības, kā to grib daži mani kolēģi. Tas nav reālistiski.”
Vairākums analītiķu tāpēc ir pārliecināti, ka abu attiecības pārdzīvos arī šo krīzi.
