ASV un Krievijas augstāko diplomātu tikšanās notiek 11 dienas pēc tam, kad Vašingtonas un Maskavas pārstāvji Ženēvā tikās pirmo reizi. Nedz tās, nedz arī nākamās sarunas cerēto spriedzes mazinājumu nav nesušas.
Kremlis grib atgriezties pagātnē
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pirms tikšanās atzinis, ka šobrīd jāsaskaras ar sarežģītām problēmām, tādēļ neesot gaidāms, ka tās tiks atrisinātas šodien Ženēvā. Taču esot iespējams veicināt savstarpējo sapratni, un, ja Krievija deeskalēs situāciju pierobežā, tas var būt pagrieziens prom no šīs krīzes.
Arī Lavrovs izteicies, ka nekādu ievērojamu progresu no sarunām negaida.
“Mēs no šīs tikšanās nesagaidām izrāvienu, mēs gaidām atbildi uz mūsu priekšlikumiem. Priekšlikumi ir ļoti konkrēti,” apgalvo Lavrovs.
Krievija decembra vidū izvirzīja ultimātu Rietumiem, pieprasot apmierināt tās prasības par rakstiskām “drošības garantijām”. Krievijas prasību vidū ir pārtraukt jebkādu NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī atteikties no NATO militārās infrastruktūras attīstīšanas pie Krievijas robežām.
Taču Kremļa ambīcijas sniedzas vēl tālāk: piektdien Maskava paziņoja, ka prasība par ārvalstu karaspēka un militārās tehnikas izvešanu attiecas arī uz NATO dalībvalstīm Bulgāriju un Rumāniju, kurām nav tiešas robežas ar Krieviju, ziņo aģentūra "TASS". Kremlis tādējādi gribot atgriezties pie stāvokļa, kāds bija 1997. gadā, pirms Austrumeiropas valstu pievienošanās NATO.
Piekāpšanās Kremļa prasībām radītu katastrofiskas sekas
Blinkens ceturtdien viesojās Berlīnē, kur tikās ar Lielbritānijas, Vācijas un Francijas pārstāvjiem. Pēc šīs tikšanās Blinkens atgādināja par smagajām sekām, ja Krievija atkārtoti iebruks Ukrainā un uzsvēra, ka Krievija nevar mēroties ar Rietumu lielvaru apņēmību.
“Krievija vairākkārt ir novērsusies no vienošanās, kas vairākas desmitgades uzturēja mieru kontinentā. Un tā turpina vērsties pret NATO, aizsardzības un brīvprātīgu aliansi, kas pasargā teju miljardu cilvēku Amerikā un Eiropā un pasargā starptautiskos miera un drošības principus, kas mums jāaizsargā,” norāda Blinkens.
“Šie principi noraida tiesības mainīt citu valstu robežas ar spēku vai diktēt noteikumus citam. Atļaut Krievijai pārkāpt šos principus un palikt nesodītai atvilktu mūs visus atpakaļ daudz bīstamākos un nestabilākos laikos. Tas arī sūtītu ziņu citiem pasaulē, ka šie principi ir nenozīmīgi, un tam arī būtu katastrofiskas sekas,” secina ASV valsts sekretārs.
Jārēķinās ar triecienu ekonomikai
“Tāpēc ASV un mūsu partneri ir tik ļoti koncentrēti uz to, kas notiek Ukrainā. Tas ir kas lielāks par konfliktu starp divām valstīm, tas ir kas lielāks par Krieviju un NATO. Tā ir krīze ar globalām sekām, kas prasa globālu uzmanību un rīcību.”
Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons tikmēr paziņojis, ka iebrukums Ukrainā būtu katastrofa visai pasaulei, bet Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka Rietumi nevairīsies rīkoties pat tad, ja šī rīcība nozīmēs pasākumus, kas “varētu radīt ekonomiskas sekas mums pašiem”.
Zināms, ka Vācija izpelnījusies kritiku par ieroču nepiegādāšanu Ukrainai, kā arī atturību jautājumā par potenciālu “Nord Stream 2” cauruļvada atslēgšanu Krievijas agresijas gadījumā. ASV valsts sekretārs Berlīnē uzsvēra, ka “Nord Stream 2" strīdā ap Ukrainu Rietumiem ir svira pret Krieviju un tas, bez šaubām, ir kas tāds, ko Maskava izvērtē, domājot par nākamo soli.
Bažas par uzbrukumu jau tuvākajā laikā
Pirms sarunām ASV ceturtdien ieviesa sankcijas pret četriem Ukrainas pilsoņiem, kas tiek vainoti sadarbībā ar Krieviju nolūkā destabilizēt situāciju savā valstī. Starp sankcijām pakļautajiem ukraiņiem ir divi pašreizējie parlamenta deputāti un divas bijušās amatpersonas.
ASV Finanšu ministrija, pamatojot šo lēmumu, norādījusi, ka viņi iesaistīti Krievijas Federālā drošības dienesta vadītās operācijās, kuru mērķis ir graut Ukrainas valdību un ekonomiku.
Tikmēr Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks brīdinājis, ka Krievija sarunu pozīciju stiprināšanai var lietot militāru spēku jau piektdien vai tuvāko dienu laikā.
Anušausks paziņojis, ka Krievijas gatavība sākt izmantot pie Ukrainas robežas vai Baltkrievijā izvietoto karaspēku sarukusi no nedēļām līdz stundām. Viņš pieļauj, ka Ukrainā karadarbība iespējama jau šonedēļ un Krievija varētu spert tādu soli jau Ženēvas sarunu laikā, un iemesls tam būtu sarunu pozīciju stiprināšana.
Karavīri devušies uz "mācībām"
Krievijai turpinot koncentrēt spēkus pie Ukrainas robežām savā un arī Baltkrievijas teritorijā, liecības par spēku kustību atrodams arī internetā. Kā vēsta “Radio Brīvā Eiropa” Krievijas atzara un neatkarīgu blogeru grupas “Konfliktu izlūkošanas komanda” kopīga izmeklēšana – krievu valodā publicētie ieraksti sociālajos medijos palīdz atklāt Maskavas militārās mobilizācijas mērogu un raksturu.
Dažādi ieraksti arī izgaismo uz rietumu pusi soļojošo karavīru radinieku bažas. Lai gan ieraksti nesniedz konkrētu norādi par to, vai Putins ir nolēmis sākt jaunu militāru ofensīvu pret Ukrainu, tie kalpo kā pierādījums tam, ka karaspēks un aprīkojums tiek masveidā pārvietots no Krievijas Tālajiem Austrumiem un sniedz ieskatu bažās, ko pauduši karavīru radinieki.
Apmēram pusē ierakstu Krievijas karavīru draugi un radinieki raksta par karavīru nosūtīšanu “norīkojumā” vai “uz apmācībām”.
Piemēram, viena sieviete apstiprina, ka viņas vīrs devies uz Baltkrieviju, tikmēr cita raksta, ka viņas vīrs aizgājis "nevis uz mācībām", bet gan atrodas misijā, kas varētu ietvert cīņu.
Atsevišķu karavīru radinieku apgalvojumi, ka viņu dēliem, brāļiem vai vīriem ir dota pavēle doties uz “mācībām” vai neprecizētiem uzdevumiem, līdzinās 2014. gada situācijai, kad uz Ukrainas robežu nosūtītie Krievijas karavīri iepriekš netika brīdināti, ka viņi tiks iesaistīti militārā konfliktā.
