Pusotras stundas ilgā neformālā abu līderu apspriede vakarnakt Ņujorkā galvenokārt koncentrējās uz situāciju Sīrijā un Tuvo Austrumu reģionā. Lai gan vērojamas rietumvalstu pozīcijas izmaiņas, pagaidām vēl pāragri runāt par Krievijas interešu uzvaru.
Vēl tikai pērn 20 pasaules vadošo valstu samitā Austrālijā Putins bija pārija lomā. Vēsa sagaidīšana un nepārprotami mājieni. Ja ne Brazīlijas prezidente Dilma Rusefa, Putins būtu palicis viens arī pie brokastu galda. Taču par spīti trauslajam uguns pārtraukumam Ukrainas austrumos un Krimas nelikumīgai aneksijai, viesošanās ANO Ģenerālajā asamblejā iezīmējusi pārmaiņas. Svarīgi signāli izskanēja abu lielvalstu līderu uzrunās.
"Es vadu spēcīgāko armiju, ko pasaule jebkad zinājusi. Un es nekavēšos, ja tas būs nepieciešams, vienpusēji un ar spēku aizsargāt savu valsti un mūsu sabiedrotos. Taču šodien stāvu jūsu priekšā visdziļākajā ticībā, ka mēs – pasaules valstis – nedrīkstam atgriezties pie konfliktiem un spaidiem," uzsvēra ASV prezidents Baraks Obama.
Viņš arī norādīja, ka ASV ir gatavas strādāt ar ikvienu valsti, ieskaitot Krieviju un Irānu, lai atrisinātu konfliktu. "Mums jāatzīst, ka pēc tik lielas asinsizliešanas, pēc tādas masu slepkavības nav iespējama atgriešanās pir pirmskara stāvokļa," teica ASV prezidents.
Tikmēr Krievijas prezidents Vladimirs Putins mudināja: "Mēs aicinām nevadīties no ambīcijām, bet gan no kopīgiem mērķiem un vērtībām, balstoties starptautiskajā likumdošanā. Apvienot spēkus mūsu priekšā esošu jaunu problēmu risinājumam un radīt patiesi plašu, starptautisku pretteroristisko koalīciju. Tāpat kā antihitleriskā koalīcija tā varētu savās rindās vienot visdažādākos spēkus, kas gatavi apņēmības pilni stāties pretim tiem, kas, gluži kā nacisti, sēj ļaunumu un ienaidu."
Notika līderu simboliskā sarokošanās. Prezidentu ķermeņa valoda un sejas izteiksmes pateica vairāk nekā vārdi.
Savukārt pusotru stundu ilgajā sarunā galvenais temats nebija Ukraina, bet gan Sīrija, kurā ASV piedzīvojusi nopietnas neveiksmes.
Jau četrarpus gadus Sīriju plosa savstarpēji kari, kuros dzīvības laupītas ceturtdaļmiljonam iedzīvotāju, bet miljoni bija spiesti doties bēgļu gaitās. Visu šo laiku ASV un tās sabiedrotās uzsvēra, ka totalitārajam līderim Bašaram al Asadam laiks iet. Nule notikusi pozīcijas maiņa. Vēl arvien tiek atkārtots, ka galīgajā risinājumā varai Sīrijā jāmainās, taču uz laiku iespējamas atkāpes valsts stabilizācijas un cīņas ar "Islāma valsti" labad.
Amerikas prese, analizējot prezidentu tikšanās rezultātus, secinājusi, ka paradoksālā kārtā abu līderu nostājā Rietumiem nepieņemamā Sīrijas līderu jautājumā nepārvaramu pretrunu nav.
Arī Krievija galu galā vēlēsies atbrīvoties no Bašara al Asada un uzskata viņa pozīciju stiprināšanu vien par pagaidu nepieciešamību. Nav šaubu, ka "Islāma valsts" ir nopietns drauds arī Krievijai. Turklāt Maskava nevēlas, ka dzimtenē atgrieztos šīs teroristiskās organizācijas rindās karojošie kaujinieki no Krievijas un tās Kaukāza republikām.
Prezidentu kopīgās 90 minūtes signalizē par Obamas gatavību pārskatīt attieksmes un stratēģijas, tomēr plašu minējumu vietā par to, kas gaidāms nākotnē, eksperti izvēlas nogaidīt.
No komentāriem atturas arī Baltais nams.
