Sarunu centrā ir vienīgais atlikušais kodolieroču kontroles līgums starp Maskavu un Vašingtonu. Runa ir par Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumu jeb START. Pastāv vēlme potenciālajos jaunajos līgumos par kodolieročiem iesaistīt arī Ķīnu, taču tā līdz šim aicinājumam nav piekritusi.
Pirms desmit gadiem noslēgtā Stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas līgumam jeb START termiņš beigsies nākamā gada februārī. Ar šo līgumu Amerikas Savienotajām Valstīm un Krievijai noteikti kodolarsenālu griesti ievērojami zemākā līmenī nekā Aukstā kara laikā, kad to apjoms bija sasniedzis kulmināciju. ASV jau ir izstājusies no vairākiem līgumiem, kas saistīti ar ieroču kontroli un bijuši spēkā ar Krieviju.
START tagad ir vienīgais atlikušais kodolieroču kontroles līgums starp Maskavu un Vašingtonu.
ASV uzskata, ka to divpusējie līgumi ar Krieviju par ieroču kontroli ir novecojuši. Tādēļ ASV vēlas iesaistīt Ķīnu potenciālajos jaunajos līgumos par kodolieročiem, lai gan Pekina vairākkārt norādījusi, ka nav ieinteresēta. ASV iepriekš izteicās, ka Ķīna varētu piedalīties arī Vīnes sarunās, taču Pekina šo ideju noraidīja.
Vašingtonā bāzētās Ieroču kontroles asociācijas izpilddirektors Darijs Kimbāls sacīja, ka uzstājība iekļaut sarunās Ķīnu liecina par to, ka Trampa administrācija par vienošanos nedomā nopietni.
Viņaprāt, Baltā nama saimnieks nemaz nemēģina noslēgt jauna veida START līgumu. Tā vietā tiek mēģināts parādīt Ķīnas neieinteresētību trīspusējās ieroču kontroles sarunās, kas būtu kā attaisnojums, ja izjuktu sarunas par jauno līgumu.
