Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs trīs dienu sarunās Ženēvā panākto nosauca par „teicamu” vienošanos, „kuras nozīmi ir grūti pārvērtēt.” Dažas dienas pēc Maskavas aicinājuma Damaskai atteikties no ķīmisko ieroču arsenāla, Lavrovs un ASV valsts sekretārs Džons Kerijs ar abu pušu diplomātiem un ekspertiem ir izstrādājuši attiecīgu plānu. Tuvākajās dienās Vašingtona un Maskava to iesniegs apstiprināšanai Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijai.
ASV un Krievija ir vienojušās, ka Sīrijai nedēļas laikā ir jāsniedz detalizēta informācija par saviem ķīmisko ieroču krājumiem, starptautiskajiem inspektoriem Sīrijā jāierodas līdz novembrim. Bet mērķis ir līdz 2014.gada vidum likvidēt Sīrijas ķīmiskos ieročus. Tas attiecas arī uz iekārtām, kas paredzēts šo ieroču attīstīšanai un ražošanai. ASV un Krievija norāda, ka cieši sadarbosies ar visām konfliktā iesaistītajām pusēm, lai garantētu inspektoru misijas drošību, taču atzīst, ka šajā gadījumā galvenā atbildība gulstas uz Sīrijas valdību. Kerijs paziņoja, ka „nevajadzētu būt problēmām ar piekļuvi [attiecīgajiem] objektiem”, piebilstot, ka ķīmiskie ieroči lielākoties atrodas Damaskas kontrolētajos reģionos.
ASV un Krievija arī vienoties par ANO Drošības padomes rezolūciju, lai nodrošinātu, ka Sīrija pilda vienošanos. Sergejs Lavrovs lika saprast, ka šī mērķa labad Krievija būtu gatava atbalstīt arī stingrākus soļus:
„Mēs sagaidīsim, ka tiek pilnībā izpildītas prasības, ko formulēs Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācija, balstoties uz esošo konvenciju. Gadījumā, ja prasības netiks pildītas, vai jebkura puse izmantos ķīmiskos ieročus, ANO Drošības padome pieņems lēmumus balstoties uz ANO statūtu VII nodaļu.”
VII nodaļa nepieciešamības gadījumā atļauj arī militāra spēka lietošanu. Tomēr Lavrovs uzsvēra, ka ASV un Krievijas kopīgi uzrakstītajā dokumentā „nekas nav teikts par spēka lietošanu vai automātiskām sankcijām.” Viņš norādīja, ka katrs ziņojums par iespējamiem pārkāpumiem tiks rūpīgi izmeklēts, un tikai tad, ja Maskava būs „pilnībā pārliecināta”, tā atbalstīs ANO Drošības Padomes rezolūciju, kas būs samērota ar izdarītā pārkāpuma nopietnību.
Bet Kerijs brīdināja, ka „nav vietas spēlītēm”, atgādinot, ka ASV joprojām ir gatavas militāram triecienam pret Sīrijas režīma pozīcijām, ja diplomātiskie centieni izgāzīsies. Vašingtona par 21. augusta ķīmisko uzbrukumu pie Damaskas vaino prezidentu Bašaru al Asadu, ko viņš pats kategoriski noliedz.
Vienlaikus Kerijs paziņoja - ja plāns izdosies, tad to varēs uzskatīt par būtisku panākumu ceļā uz to, lai režīmu un opozīcijas kaujiniekus mēģinātu nosēdināt pie miera sarunu galda:
„Ja mēs varam sadarboties un šo plānu padarīt par izdevušos, un likvidēt Sīrijas ķīmiskos ieročus, mēs ne tikai glābsim dzīvības. Mēs arī mazināsim draudus reģionam un stiprināsim starptautisku normu. Mēs arī varēsim ielikt pamatus tālākai sadarbībai, kas ir nepieciešama, lai izbeigtu vairāk nekā divus gadus ilgušo asinsizliešanu Sīrijā. Tas, par ko mēs šodien vienojāmies, var būt pirmais izšķirošais un konkrētais solis šajā virzienā. Savienotās Valstis un Krievija jau sen ir vienisprātis, ka Sīrijas konfliktam nav militāra risinājuma. Risinājuma ir jābūt politiskam. Tas ir jāpanāk pie sarunu galda.”
Neskatoties uz šo diplomātisko izrāvienu, aplēses liecina, ka no ķīmisko ieroču izmantošanas Sīrijā dzīvību zaudējuši 2% no vairāk nekā 100 tūkstošiem bojā gājušo. Kaujas turpinās, un Sīrijas nemiernieku izveidotās Brīvās Sīrijas armijas vadītājs ģenerālis Selims Idriss ASV un Krievijas vienošanos noraidījis, jo tajā tiek ignorēta Sīrijas iedzīvotāju nogalināšana. Aģentūrai „Reuters” Idriss gan paziņoja, ka viņa vadītie kaujinieki sadarbosies, lai atvieglotu inspektoru darbu.
