Attiecības starp abām valstīm jau ilgstoši ir sarežģītas, tādēļ tiek paustas cerības, ka šī tikšanās cer iezīmēt veidus, kā ASV un Ķīna turpmāk varētu sadarboties, lai novērstu konfrontāciju. Abi līderi izklāstīja savu nostāju par Taivānu un bija vienisprātis par kodolieroču neizmantošanu.
Lielākā daļa pasaules spēcīgāko valstu vadītāju pirmdien ierodas Indonēzijas salā Bali, kur otrdien sāksies G20 samits. Visus vieno bažas par straujo inflāciju, par pārtikas un elektroenerģijas deficītu, taču ir nopietnas domstarpības par karu Ukrainā un to, kā tam vajadzētu beigties.
Ķīna un Indija, iedzīvotāju skaita ziņā lielākās valstis pasaulē, nav skaidri nosodījušas Putinu un viņa īstenoto aneksiju Ukrainā.
Citas G20 dalībvalstis, piemēram, Saūda Arābija, Dienvidāfrika un Turcija, ir noraidījušas Rietumu prasības sodīt Krieviju par tās iebrukumu.
Tāpēc rietumvalstu delegācijas prognozē, ka samita komunikē nebūs vienošanās par tekstu, kas nosodītu Krievijas karu Ukrainā.
Fakts, ka G20 samitā nepiedalīsies Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nozīmē, ka Ķīnas prezidentam ir pievērsta lielāka uzmanība, jo daudzi citi G20 locekļi ir bažīgi par viņa attiecībām ar Kremli.
Pirms samita sagatavošanās sarunās Ķīnas pārstāvji centās aizstāvēt Krieviju un tās intereses. Lai gan Pekina apgalvo, ka tai ir neitrāla nostāja šajā konfliktā, tā ir atbalstījusi Krievijas apgalvojumu, ka ASV vadītā NATO paplašināšanās izraisīja iebrukumu Ukrainā.
Lai gan šī bija pirmā reize, kad ASV prezidents Džo Baidens un Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins tikās klātienē kā savu valstu līderi, abiem ir gara attiecību vēsture.
Pēc Baidena aplēsēm, laikā, kad viņš bijis ASV viceprezidenta amatā, Baidens ar Sji klātienē pavadījis 67 stundas. Kopš kļūšanas par Baltā nama saimnieku Baidens ar Sji runājis piecas reizes.
Savukārt Ķīnas prezidentam pēdējā tikšanās ar kādu no ASV līderiem bija 2019. gadā, kad Sji tikās ar Donaldu Trampu.
Pirms ilgi gaidītās tikšanās Ķīnas un ASV līderi paspieda roku abu valstu karogu priekšā. Sarunas starp abiem notiek brīdi pirms Indonēzijā gaidāmā G20 samita.
Abām valstīm ir plaši sakari tirdzniecības un investīciju jomā, tomēr saglabājas domstarpības par militāro un diplomātisko ietekmi, sevišķi Āzijas un Klusā okeāna reģionā. Nebūt nav noslēpums, ka attiecības abu valstu starpā ir sarežģītas un pārrunājami ir daudzi abas puses satraucoši jautājumi.
ASV savā nacionālajā drošības stratēģijā Ķīnu izcēlušas kā lielāko ģeopolitisko izaicinājumu. ASV amatpersonas vēl pirms tikšanās atzina, ka mērķis ir labāk izprast attiecības ar Ķīnu, lai novērtētu, kā abām pusēm nepieciešams rīkoties, lai izvairītos no sarkano līniju pārkāpšanas un abu lielāko ekonomiku iegrūšanas konfliktā.
"Kā mūsu abu valstu vadītāji, manuprāt, mēs esam kopīgi atbildīgi par to, lai parādītu, ka Ķīna un Amerikas Savienotās Valstis var pārvaldīt mūsu domstarpības, novērst to, ka konkurence kļūst par kaut ko, kas pietuvojas konfliktam, un atrast veidus, kā sadarboties akūtos globālos jautājumos, kas prasa mūsu savstarpēju sadarbību," sacīja Baidens, sēdēdams pretī Sji, brīdi pirms trīs stundas garās tikšanās sākuma.
"Es ticu, ka tas ir kritiski mūsu abu valstu un starptautiskā sabiedrības labā. Es domāju, ka pasaule sagaida, ka Ķīna un ASV spēlēs galveno lomu, risinot starptautiskos izaicinājumus."
Sji savukārt Baidenam sacīja, ka pasaule ir "nonākusi krustcelēs". Pēc Ķīnas līdera domām, pasaule sagaida, ka Ķīna un ASV uzņems pareizu kursu divpusējo attiecību risināšanā. Valstsvīram, pēc Sji teiktā, būtu ne tikai jāsaprot, kā vadīt savu valsti, bet arī jāsaprot, kā sadzīvot ar citām valstīm un pasauli kopumā.
Visjūtīgākais jautājums ir Taivāna. ASV ir pastiprinājušas atbalstu Taivānai, savukārt Ķīna ir pastiprinājusi savus draudus pārņemt kontroli pār salu.
ASV uz Ķīnu raugās arī ar cerībām, proti, ka Pekina varētu savaldīt savu sabiedroto Ziemeļkoreju, kas veikusi rekordlielu raķešu izmēģinājumu skaitu. Vašingtona arī ir ieinteresēta, lai Pekina izdarītu aktīvāku spiedienu uz Maskavu.
Ķīna pēc abu līderu tikšanās izplatītā paziņojumā norādījusi, ka Ķīnas līderis Baidenam sacījis, ka pašreizējos apstākļos Ķīnai un ASV ir vairāk, nevis mazāk kopīgu interešu, piebilstot, ka Pekina necenšas izaicināt ASV vai mainīt esošo starptautisko kārtību.
Paziņojumā arī norādīts, ka Sji paudis Ķīnas lielās raizes par pašreizējo situāciju Ukrainā. Tāpat Ķīnas līderis aicinājis Baidenu nepārkāpt Pekinas "sarkano līniju" par Taivānas salu.
Savukārt Baltais nams pēc tikšanās paziņojis, ka Baltā nama saimnieks izteica iebildumus pret Ķīnas arvien agresīvāku rīcību pret Taivānu un uzsvēra, ka Ķīnas "agresīvā" rīcība pret Taivānu apdraud mieru. Baidens netic, ka Ķīnai būtu "nenovēršami" plāni iebrukt Taivānā. Baidens norādījis Sji, ka Vašingtona "turpinās enerģiski konkurēt" ar Ķīnu, taču "šī konkurence nedrīkst izraisīt konfliktu".
Abi prezidenti bijuši vienisprātis par to, ka kodolieročiem nekad nevajadzētu tikt izmantotiem, tostarp Ukrainā. Viņi izteikušies, ka nav pieļaujami arī draudi izmantot kodolieročus.
Baidens pēc tikšanās atzina, ka ASV nemeklē konfrontāciju ar Ķīnu. Abu līderu saruna bijusi atklāta, un Sji esot gatavs kompromisiem.
Nepieņemamā Krievijas kodolretorika un kodolšantāža savu ģeopolitisko interešu aizstāvēšanai ir tas, kas gan ASV, gan Ķīnai nav pieņemams. Zināmā mērā tas ir saskarsmes punkts starp abām lielvarām, intervijā Latvijas Radio komentēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.
