Tajā pašā laikā samitā izskanējušie solījumi joprojām tālu atpaliek no mērķiem, kas būtu jāsasniedz.
Klimata jautājumiem veltītais samits Ņujorkā notika dienu pirms ANO Ģenerālās asamblejas oficiālā sākuma, kuras laikā valstu līderiem būs iespēja uzrunāt pasauli.
Otrdien Ņujorkā notikušais samits bija pirmais šāda veida pasākums kopš klimata jautājumiem veltītās sanāksmes Kopenhāgenā 2009.gadā. Toreiz valstīm gan neizdevās vienoties par konkrētu grafiku par siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazināšanu.
Otrdienas sanāksmi rīkoja ANO ģenerālsekretārs Bans Kimuns ar mērķi radīt politisko pamatu jaunam visaptverošam līgumam par pasākumiem klimata izmaiņu apturēšanai, kuru paredzēts noslēgt nākamā gada beigās Parīzē.
Ķīna un ASV ir pasaulē lielākās kaitīgo izmešu emitētājas. Bet Ķīnas prezidents Sji Dziņpins klimata samitā nemaz nebija ieradies, viņa vietā Pekinu pārstāvēja Ķīnas vicepremjers Džans Gaoli.
Vašingtonas vārdā sanākušos uzrunāja ASV prezidents Baraks Obama. Dažas stundas pēc tam, kad viņš bija devis pavēli sākt uzlidojumus džihādistu pozīcijām Sīrijā, Obama samitā aicināja visas pasaules valstis sadarboties cīņā pret klimata izmaiņu radītajiem draudiem. Viņš brīdināja, ka šī gadsimta apveidus iezīmēs klimata izmaiņas, un aicināja rīkoties, „lai izvairītos no nelabojama ļaunuma”.
Mēs esam pirmā paaudze, kas sajūt klimata izmaiņu ietekmi, un pēdējā paaudze, kas kaut ko var darīt lietas labā. Tādēļ es šeit esmu personīgi kā pasaules lielākās ekonomikas un pēc izmešu apjoma otrās lielākās valsts līderis, lai pateiktu, ka mēs esam sākuši kaut ko darīt lietas labā,” sacīja Obama.
Obama arī paziņoja, ka jaunam līgumam par pasākumiem klimata izmaiņu apturēšanai jābūt gan ambiciozam, gan arī elastīgam. Ar šādu formulējumu ASV prezidents atgādināja par grūtībām, kas gaidāmas saistībā ar klimata līguma ratifikāciju ASV Kongresā. Bez konkrētiem un stingriem Vašingtonas solījumiem izmešu samazināšanai arī strauji augošas attīstības valstis kavējušās parakstīt saistošas vienošanās.
Obama paziņoja, ka Ņujorkā tikās ar Ķīnas vicepremjeru, kuram norādījis, ka ASV un Ķīnai kā divām pasaules lielākajām ekonomikām un kaitīgo izmešu emitētājām ir īpaša atbildība uzņemties vadību cīņā pret klimata izmaiņām.
Ķīnas vicepremjers Džans Gaoli savukārt paziņoja, ka Pekina vēlas samazināt emisijas, bet konkrētākas detaļas neizpauda.
Neskatoties uz kritiku, nav tā, ka samitā netika doti nekādi konkrēti solījumi. Jaunveidotajam Zaļā klimata fondam apsolīti 2,3 miljardi ASV dolāru no Francijas un Vācijas. Tomēr arī šī summa tālu atpaliek no izvirzītā mērķa, kas ir 10 miljardi līdz šī gada beigām, bet līdz 2020.gadam jau 100 miljardi. Fonda mērķis ir palīdzēt nabadzīgām valstīm, kas cieš klimata izmaiņu dēļ.
