ASV un Irānas attiecībām pasliktinoties, arī Latvija cenšas glābt kodolvienošanos

ASV un Irānas attiecībām pasliktinoties, arī Latvija apņēmusies glābt Irānas kodolvienošanos, vēsta "Rus.lsm.lv".

Irānas kodolvienošanās

Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.   

Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu Rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.   

Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.

Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atvērot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.

Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.  

Pēc Irānas prezidenta kancelejas majaslapā pieejamās informācijas, Teherānā iesniedzot akreditācijas vēstules Irānas prezidentam Hasanam Ruhani, Latvijas vēstnieks Pēteris Kārlis Elferts atbalstu Irānas kodollīgumam gan nepauda, norādot, ka Latvija centīsies attīstīt sadarbību ar Irānu īpaši tirdzniecības-rūpniecības jomā. Tajā pašā laikā Igaunijas vēstniece Marina Motus teica, ka Igaunija darīs visu, kas ir tās spēkos, lai saglabātu kodolvienošanos. 

Latvijas Ārlietu ministrijā gan informē, ka

Latvija atbalsta turpmāku Kopīgā Visaptverošā rīcības plāna (JCPOA) saglabāšanu,

jo tas ir būtisks instruments gan saspīlējuma mazināšanai Tuvo Austrumu reģionā, gan arī globālo kodolatbruņošanās un neizplatīšanas centienu stiprināšanai.

"Šobrīd Eiropas Savienībā (ES) diskutējam par iespējamā dialogā ar ASV nodrošināt gan esošās vienošanās būtību, gan iespējas ierobežot Irānas ballistisko raķešu programmu un agresīvo ārpolitiku Tuvo Austrumu reģionā. Šie aspekti ir bijuši pamatā ASV administrācijas lēmumam par izstāšanos no JCPOA, bet ir vienlīdz svarīgi arī ES," norāda ministrijā.

"Rus.lsm.lv" jau vēstīja, ka ES valsts statusā Latvija jau pirms kodolvienošanās noslēgšanas un Irānai piemēroto sankciju atcelšanas cītīgi strādāja, lai veidotu sakarus ar Irānu. Augstu stāvoši Latvijas diplomāti bez liekas publicitātes devušies vizītes uz Irānu vismaz kopš 2013.gada. Tāpat 2014.gadā tur pabija arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība"). 

Uz Irānu šajā laika posmā devās arī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs. Pēc tam drīzumā kļuva zināms, ka tiek gatavota kodolvienošanās ar Irānu.

Tāpat tajā laikā Irāna bija viens no lielākajiem Latvijas labības iepircējiem. 2015.gadā Irāna iepirka pusmiljonu tonnu - aptuveni pusi visas Latvijas eksportējamās labības. Pirmās piegādes notika jau agrāk, visticamāk, pēc Pildegoviča braucienu uz Teherānu 2013.gada rudenī, vēsta "Rus.lsm.lv".

KONTEKSTS:

Irāna devusi ES 60 dienas laika, lai pēc ASV prezidenta Donalda Trampa 8.maija lēmuma izstāties no kodolvienošanās garantētu tās turpināšanu. Francija, Lielbritānija un Vācija bija lūgušas 90 dienu ilgu termiņu.  

Par šo jautājumu otrdien, 15.maijā, Briselē tiek spriests Irānas ārlietu ministra tikšanās laikā ar Francijas, Lielbritānijas un Vācijas ārlietu ministriem.

Tikmēr Trampa padomnieks nacionālās drošības jautājumos Džons Boltons paziņojis, ka ASV varētu piemērot sankcijas tām Eiropas kompānijām, kas turpinās sadarboties ar Irānu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti