ĪSUMĀ:
- Ir jomas, kurās sadarboties ar Baidenu eiropiešiem būs vieglāk.
- Viens no šādiem transatlantiskiem jautājumiem ir klimata izmaiņas.
- ASV oficiāli izstājās no ANO Parīzes klimata vienošanās.
- Baidens sola ASV atgriešanos Parīzes klimata līgumā.
- ES politiķi izsakās par attiecību restartēšanu klimata jomā.
- Urzula fon der Leiena: Tagad tonis un izturēšanās būs pozitīvāka.
- EP Vides komitejas priekšsēdis: Baidena programmā ir līdzības ar ES kursu.
Pirms ASV prezidenta vēlēšanām vairāki eksperti minēja, ka demokrātu kandidāta Džo Baidena uzvaras gadījumā daudzi Eiropas Savienībā jutīsies atviegloti. Un pēc Eiropas amatpersonu izteikumiem, tā patiesi brīžiem arī šķiet.
Lai gan netiek naivi cerēts, ka līdz ar Baidena ievēlēšanu strīdīgie jautājumi starp ASV un Eiropas Savienību viegli tiks atrisināti, tomēr ir jomas, kurās sadarboties ar nākamo Baltā nama saimnieku eiropiešiem būs vieglāk.
Viens no šādiem transatlantiskiem jautājumiem ir klimata izmaiņas. Līdzšinējais prezidents Donalds Tramps ar savām darbībām un izteikumiem bija parūpējies šajā jautājumā nopietni pabojāt sadarbību abu pušu starpā. Zīmīgi, ka tieši vēlēšanu dienā ASV oficiāli izstājās no ANO Parīzes klimata vienošanās.
77 gadus vecā Baidena uzskaitīto prioritāšu vidū ir koronavīrusa pandēmija, ekonomikas atveseļošana, rasu vienlīdzība un klimata izmaiņas.
Tādēļ viņš arī paziņojis, ka jau savā pirmajā prezidentūras dienā plāno ASV atgriešanos Parīzes klimata līgumā.
Eiropadomes priekšsēdis Šarls Mišels kā vienu no jautājumiem, kuru Eiropas Savienība vēlas risināt kopīgi ar ASV, iezīmējis tieši klimata pārmaiņas. Arī Eiropas Tautas partijas līderis Manfrēds Vēbers aicinājis restartēt transatlantiskās attiecības, klimata pārmaiņas un attiecības ar Ķīnu iekļaujot to globālo izaicinājumu vidū, kurus atrisināt var tikai kopīgi.
Līdzīgi vēstījumi izskanējuši arī no citu Eiropas Parlamenta politisko grupu līderiem.
Kā būtisku to izcēlusi arī Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, piebilstot, ka tonis abu pušu attiecībās tagad noteikti mainīsies.
“Pirmkārt, līdz ar Džo Baidena nokļūšanu Baltajā namā, tonis un veids, kādā mēs izturamies viens pret otru, būs citādāks – pozitīvāks un konstruktīvāks. Mēs varēsim atsākt dialogu, komunicēt, ieklausīties viens otrā un atrast kopīgus risinājumus.
Otrkārt, ir jautājumi, kas ir tuvi abām pusēm, kas prasa globālu reakciju. Un galvenokārt ir runa par cīņu pret klimata pārmaiņām,” pauda fon der Leiena.
Viņasprāt, nesaskaņas starp ES un ASV ir atrisināmas, tomēr atsevišķas izmaiņas Vašingtonas prioritātēs un uztverē esot krietni dziļākas un nav saistītas tikai ar vienu politiķi vai administrāciju. Tāpēc EK vadītāja uzskata, ka ES un ASV ir jāstrādā pie jaunas transatlantiskās dienaskārtības.
“Es uzskatu, ka Eiropai ir jāuzņemas iniciatīva un jāpiedāvā jaunajai ASV administrācijai strādāt kopā pie jautājumiem, kuri var stiprināt mūsu divpusējās un daudzpusējās attiecības. Tam ir jāaptver viss no drošības līdz ilgtspējai, no regulējuma tehnoloģiju jomā līdz tirdzniecībai, no globālā ekonomikas spēles laukuma izlīdzināšanas līdz globālo institūciju stiprināšanai. Tie nav tikai Eiropas Savienības un ASV jautājumi, arī mūsu alianse nav tikai par mums. Tai ir jākalpo par mugurkaulu jaunai globālai aliansei. Mums ir jāsadarbojas ar topošajām lielvarām un līdzīgi domājošiem partneriem no Āfrikas līdz Latīņamerikai, no Austrālijas līdz demokrātiskajai Āzijai un daudz tālāk. Tas nozīmē strādāt pie mūsu kopīgajām interesēm kopīgā labuma vārdā,” sacīja Fon der Leiena.
Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs Paskāls Kanfāns portālam “Euractiv.com” norādījis, ka Baidena programmā ir saskatāma ļoti liela līdzība ar Eiropas “Zaļo kursu”, kuras pamatmērķis ir līdz 2050. gadam padarīt Eiropu klimatneitrālu.
Politiķis skaidroja, ka viens no teju identiskiem mērķiem klimata jautājumos ir saistāms ar automašīnām. Pēc Kanfāna vārdiem, Baidens ir “ļoti tuvu” tam, ko par CO2 emisiju standartiem automašīnām ierosina Eiropas Komisija. Proti, piedāvātie emisijas sliekšņi ir tik zemi, ka tirgū drīkstēs izmantot tikai elektriskos un hibrīdos automobiļus, paskaidroja Kanfāns.
Līdzība abu pušu mērķos esot saskatāma arī finanšu apmērā, kas tikšot atvēlēts klimata pārmaiņām.
Demokrāti izstrādājuši vairāk nekā pusotra miljarda ASV dolāru vērtu plānu, ar kuru tiks mēģināts padarīt ASV klimatneitrālu līdz 2050. gadam.
Kanfāns skaidroja – lai Savienotajās Valstīs nākamajā desmitgadē atbalstītu ekoloģisku pāreju, Baidens runājis kopumā par 5 triljonu ASV dolāru lieliem ieguldījumiem. Un šī summa ir tuvu Eiropas mērķim par 4 triljoniem eiro savas pārejas finansēšanai.
Tiesa, būs jārēķinās arī ar šķēršļiem, piemēram, ASV ekonomikas atkarību no fosilā kurināmā, kas pāreju neapšaubāmi padarīs sarežģītu.
KONTEKSTS:
ASV otrdien, 3. novembrī, notika prezidenta vēlēšanas, kurā par prezidenta krēslu cīnījās demokrāts Džo Baidens un pašreizējais prezidents republikānis Donalds Tramps. Šogad vēlēšanu rezultāti bija jāgaida ilgāk nekā citkārt, jo pandēmijas laikā daudzi izvēlējās balsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas un pa pastu. Lai pārbaudītu iesūtītās balsis, nepieciešams ilgāks laiks.
Sestdien, 7. novembrī, ASV analītiķi un lielākie mediji pasludināja – vēlēšanās saskaņā ar to aplēsēm uzvarējis demokrātu prezidenta amata kandidāts Džo Baidens un viceprezidenta amata kandidāte Kamala Harisa. Baidens pēc uzvaras vēlēšanās aicināja uz vienotību valstī un apsolīja jaunu dienu Amerikai.
