Mācībās piedalīsies aptuveni 300 00 korejiešu un 15 000 ASV karavīru.
Mācības sāksies pirmdien, 7.martā, un ilgs līdz 30.aprīlim. Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka šogad mācības būs divreiz vērienīgākas nekā pērn.
Militāro manevru mērķis ir brīdināt Ziemeļkoreju atturēties no provokācijām, taču ikgadējās mācības parasti izraisa pastiprinātu spriedzi pussalā. Phenjana allaž apgalvojusi, ka šīs mācības ir gatavošanās iebrukumam Ziemeļkorejā. Turpinot draudīgo retoriku, Phenjana paziņojusi, ka, ka uz "jebkādu bruņotu provokāciju" šo mācību laikā reaģēs ar triecienu Dienvidkorejai un ASV kontinentālajai daļai.
Militārās mācības sākas dažas dienas pēc tam, kad ANO Drošības padome apstiprināja līdz šim bargākās sankcijas pret Ziemeļkoreju, reaģējot uz tās janvārī veikto kodolizmēģinājumu un raķetes palaišanu februārī. Ikgadējās Dienvidkorejas un ASV kopīgās mācības allaž pastiprinājušas spriedzi pussalā, bet šoreiz tās notiek īpaši jūtīgā laikā.
Tikmēr ASV u Dienvidkoreja uzsāka oficiālās sarunas par pretraķešu sistēmas THAAD (Terminal high altitude area defense) izvietošanu pussalā. Sistēma ļauj iznicināt tuvas un vidējas darbības ballistiskās raķetes to lidojuma beigu fāzē. ASV jau ierīkojuši THAAD sistēmu Havaju salās kā aizsardzību pret iespējamo uzbrukumu no Ziemeļkorejas.
Pret šādiem plāniem stingri iebilst ne tikai Ziemeļkoreja, bet arī Krievija un Ķīna.
Jau vēstīts, ka ANO Drošības padome vienbalsīgi nobalsojusi par sankciju pastiprināšanu pret Ziemeļkoreju. Jaunās sankcijas ierobežo preču eksportu uz Ziemeļkoreju un no tās, kā arī ievieš papildus finansiālos ierobežojumus. Rietumvalstu pārstāvji cer, ka, pastiprinot sankcijas, Ziemeļkoreja varētu atteikties no ballistisko raķešu un kodolprogrammas. Taču Phenjana uz to atbildējusi ar sešiem tuvas darbības rādiusa raķešu šāvieniem.
Janvārī komunistiskā Ziemeļkoreja veica jau ceturto kodolizmēģinājumu desmit gadu laikā, apgalvojot, ka šoreiz ir izmēģināta ūdeņraža bumba. Mēnesi vēlāk veiksmīgi tika palaista tālās darbības rādiusa raķete, pārkāpjot iepriekš pieņemtās ANO rezolūcijas un izsaucot asu starptautisku nosodījumu.
