Divi aizvadītās nedēļas notikumi – teroristu uzbrukums Nicā un neizdevies valsts apvērsums Turcijā, lika būtiski mainīt pirmdienas Eiropas ārlietu ministru sanāksmes darba kārtību.
Ierodoties uz šo tikšanos Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss atzina, ka terorisma uzbrukumi apvienojumā ar migrācijas vilni un ieilgušo ekonomisko krīzi dod pamatu populisma uzplaukumam Eiropā.
“Mūsu pienākums tagad ir īstenot dzīvē daudzus jau iepriekš pieņemtos lēmumus. Mums ir patiesi jāatgūst kontrole pār ārējo robežu. Ir nepieciešams uzlabot apmaiņu ar informāciju starp izlūkdienestiem gan ES, gan NATO," saka Reinderss.
"Mēs uz tā uzstājam jau vairākus gadus. Tāpat ne mazāk svarīgi ir arī pieņemt lēmumus, kas veicinās ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu. Te es domāju par sociālo un nodokļu politiku eirozonā. Ir jādomā nevis par teorētisku Eiropu, bet gan par taustāmiem soļiem, lai parādītu cilvēkiem, ka mēs varam atrast risinājumus ES ietvaros," norāda Beļģijas ārlietu ministrs.
Viņš akcentēja, ka ir nepieciešami arī uzlabojumi izglītības sistēmā, jo vairākus teroristu uzbrukumus ir pastrādājuši nevis nesen iebraukušie, bet gan otrās vai trešās paaudzes imigranti, kas piedzimuši un ieguvuši izglītību Rietumeiropā.
Vairāki ministri ir arī mudinājuši Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu rīkoties samērīgi pret cilvēkiem, kuri ir iesaistīti valsts apvērsuma mēģinājumā. Ja Erdogans vēl vairāk spēcinās savu varu un neatteiksies no pretrunīgām normām pretterorisma likumā, bezvīzu režīmu ar ES būs grūti īstenot.
Tomēr, iespējams, ar vislielāko interesi gan žurnālisti, gan ārlietu ministri gaidīja sava jaunā britu kolēģa Borisa Džonsona parādīšanos. Kā zināms, viņš iepriekš ir veltījis ļoti krāšņus salīdzinājumus gan ES kā tādai, gan arī atsevišķiem tās politiķiem. Savukārt Francijas ārlietu ministrs Žans Marks Ero kādā nesenā intervijā Džonsonu ir nodēvējis par meli.
Ierodoties sanāksmes norises vietā jaunais britu ārlietu ministrs izskatījās možs un smaidīgs. “Man ir liels prieks būt šeit savā pirmajā ārvalstu vizītē. Galvenais, ko es gribu pateikt mūsu draugiem padomē ir, ka mums ir jāīsteno cilvēku griba un jāizstājas no ES. Bet tas nekādā ziņā nenozīmē, ka mēs pametīsim Eiropu. Mēs noteikti negrasāmies atteikties no mūsu vadošās lomas dažādos Eiropas sadarbības projektos. Vakar man par to bija ļoti laba saruna ar augsto pārstāvi Mogerīni. Un viņa arī piekrita, ka tādai ir jābūt Lielbritānijas turpmākajai lomai," vēstīja Džonsons.
Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss pirms sanāksmes tikmēr paziņoja, ka nākamā gada otrajā pusē viņa valsts ir gatava uzņemties ES prezidējošās valsts pienākumus Lielbritānijas vietā – kura nupat referendumā nolēma par izstāšanos no bloka.
Pārējie aptaujātie ārlietu ministri vien pieklājīgi ir norādījuši, ka gaida savu jauno britu kolēģi un uzklausīs, kas viņam ir sakāms. Turklāt formāli jautājums par Lielbritānijas izstāšanos nemaz nav dienaskārtībā un jaunā Apvienotās Karalistes premjere Terēza Meja, visticamāk, šo procesu neuzsāks līdz pat janvārim.
