Dienas ziņas

Aicina aktīvāk ziedot labdarībai

Dienas ziņas

Eiropa atceļ stingros ierobežojumus

ASV un citviet turpinās protesti

ASV turpinās pret policijas vardarbību vērsti plaši protesti

Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) turpinās pret policijas vardarbību vērstas plašas protesta akcijas. Desmitiem pilsētu ieviesušas komandantstundu, daudzos štatos mobilizēta Nacionālā gvarde. Gan protestētāji, gan komentētāji šajā situācijā skatienus vērš uz Balto namu, gaidot izlēmīgu ASV prezidenta Donalda Trampa rīcību.

ĪSUMĀ:

  • Pēc melnādainā Floida nāves policijas aizturēšanas laikā jau sešas dienas notiek protesti.  
  • Protestētāji demolē policijas automašīnas un veikalus.
  • Vismaz 40 pilsētās ir komandantstunda; 15 štatos ir piesaistīta Nacionālā gvarde.
  • Dažās pilsētās policiju kritizē par aktīvo vēršanos pret protestētājiem.
  • Citviet policija centusies uzrunāt protestētājus, aicinot protestēt mierīgi.
  • Trampa padomnieks noliedz sistēmisku rasismu likumsargu iestādēs.  
  • Tramps slavē Nacionālo gvardi un vaino medijus dezinformācijā.
  • Par dažādām nekārtībām apcietināti vairāk nekā 4000 cilvēku.
  • “Politico”: Trampa padomniekiem atšķiras viedokļi, kas jādara prezidentam.
  • Ir ierosinājums Trampam nākt klajā ar uzrunu tautai par atbalstu likumam un kārtībai.
  • Citiem bažas, ka šāda uzruna varētu atsvešināt vēlētājus.

“Es nevaru paelpot!” Šie ir pagājušās nedēļas sākumā policijas aizturēšanas laikā bojā gājušā Džordža Floida vieni no pēdējiem vārdiem, kas tagad kļuvuši par plašu protesta akciju saukli daudzās ASV pilsētās.

Jau sesto nakti pēc kārtas tūkstošiem cilvēku iziet ielās, iesaistās sadursmēs ar tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kā arī demolē policijas automašīnas un veikalus, protestējot pret rasismu drošības spēkos.

Vismaz 40 pilsētās ir ieviesta komandantstunda, un 15 štatos ir piesaistīta arī Nacionālā gvarde.

ASV turpinās pret policijas vardarbību vērsti plaši protestiUģis Lībietis
    Ir izskanējušas ziņas par iespējamo Nacionālās gvardes mobilizēšanu arī federālajā līmenī, taču šāds solis pēdējo simt gadu laikā ir sperts tikai dažas reizes. Viens no šādiem gadījumiem bija pagājušā gadsimta sešdesmito gadu beigas, kad pilsonisko neapmierinātību izsauca Martina Lutera Kinga slepkavība.

     

    Dažās pilsētās policija ir pakļauta īpaši lielai kritikai par aktīvo vēršanos pret protestētājiem, citviet, tostarp arī Floida dzimtajā Hjūstonā, policija centusies uzrunāt protestētājus, aicinot protestēt mierīgi.

    Šie protesti ir aktualizējuši gadiem ilgi pastāvošās sasāpējušās diskusijas. Atbildot uz televīzijas sabiedrības CNN uzdoto jautājumu, vai policijā un citās likumsargājošās iestādēs valda sistēmisks rasisms, ASV prezidenta nacionālās drošības padomnieks Roberts O’Braiens pauda noraidošu attieksmi.

    “Es nedomāju, ka tiesībsargājošajās iestādēs valda sistēmisks rasisms. Manuprāt, 99,9 procenti no mūsu drošības dienestu virsniekiem ir lieliski amerikāņi, un daudzi no viņiem ir afroamerikāņu, latīņu vai aziātu izcelsmes. Tieši viņi strādā smagākajos rajonos un veic grūtākos darbus. Viņi ir lieliski amerikāņi, un viņi ir mani varoņi.

    Taču ziniet, ir arī sliktie policisti, kuri ir rasisti vai kuriem vienkārši nav pienācīgas apmācības. Un šādi cilvēki ir jāizskauž,” sacīja Roberts O’Braiens.

    “Pārāk daudz cilvēku tiek nošauti. Situācija pasliktinās, šādiem gadījumiem atkārtojoties. Protestējam, jo tam ir ietekme. Tā rasisms tiks izbeigts. Mārtins Luters Kings protestēja, un cilvēki viņu sadzirdēja,” medijiem pauda protesta dalībniece Vašingtonā Folija.

     “Cilvēki Minesotā un visā valstī ir pulcējušies, lai izpaustu savu neapmierinātību un sāpes. To viņi ir skaidri pauduši. Viņi neuzticas procesam. Viņi netic, ka tas būs taisnīgs. Viņi norāda, ka ir vīlušies sistēmā, kura strādā ļoti labi vieniem, bet noliedz taisnīgumu melnādainajiem. Mums šis process ir jāuzlabo cilvēku labā,” uzsvēra Minesotas štata gubernators Tims Volcs.

    Vienlaikus štata gubernators norādīja, ka ielās notiekošais – ēku dedzināšana un veikalu demolēšana – ir nosodāma.

    Par dažādām nekārtībām apcietināti vairāk nekā 4000 cilvēku.

    Vairākas liecības parāda, ka policija pielietojusi vardarbību arī pret miermīlīgiem protestētājiem, kā arī žurnālistiem.

    Šajā situācijā amerikāņu komentētāji uzdod jautājumu, kādai būtu jābūt valsts vadītāja Donalda Trampa reakcijai un vai Tramps ar savu līdzšinējo reakciju nav pierādījis savu neatbilstību ieņemamajam amatam.

    Līdz šim Tramps, kurš svētdien nepameta Balto namu un vienubrīd pat esot atradies Baltā nama slepenajā bunkurā, ir izvēlējies saziņai izmantot sev ierasto tviteri, kurā paziņojis, ka Nacionālā gvarde ir lieliski padarījusi savu darbu un to bijis nepieciešams piesaistīt jau ātrāk. Tāpat Tramps uzsvēris, ka vairums viņam netīkamo mediju izplatot vairāk dezinformācijas nekā visas ārvalstis kopā ņemtas, turklāt tieši šīs ziņas vairojot anarhiju un naidu.

    Taču, piemēram, izdevums “Politico” ziņo, ka arī Trampa padomnieku rindās ir vērojama šķelšanās par nepieciešamajiem turpmākajiem prezidenta soļiem. Baltā nama administrācijas vadītājs Marks Medovss vēloties, lai Tramps nāk klajā ar uzrunu tautai, kurā paustu atbalstu tiesībsargājošajām iestādēm, likumam un kārtībai. Šāda stratēģija parasti patīkot Republikāņu partijas vēlētājiem. Pret šādu aicinājumu iebilstot arī Trampa znots un padomnieks Džareds  Kušners, kurš baidās, ka šāda uzruna varētu atsvešināt vēlētājus pirms novembrī gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. Tāpat šāda uzruna novērstu uzmanību no prezidenta apņemšanās panākt Covid-19 pandēmijas laikā smagi cietušās ekonomikas atveseļošanu.           

     Lai paustu neapmierinātību ar policijas vardarbību, sociālo un ekonomisko nevienlīdzību, kā arī rasismu, cilvēki izgājuši ielās arī citviet pasaulē.

    Piemēram, Oklendā, Jaunzēlandē. Tur plakātus rotā saukļi “Tumšādaino dzīvības ir svarīgas” un “Es nevaru paelpot”, kas ir atsauce uz Floida pirmsnāves teikto. Demonstrācijas laikā tika izpildīta arī maoru tradicionālā deja "haka".

    Arī Brazīlijā tūkstošiem cilvēku piedalījās demonstrācijā, apsūdzot policiju par vardarbīgu attieksmi pret Riodežaneiro nabadzīgāko rajonu iedzīvotājiem, kuri lielākoties ir tumšādaini.

    KONTEKSTS:

    Aptuveni 20 lielajās ASV pilsētās izsludināta komandantstunda, un vairāki štati mobilizējuši Nacionālo gvardi saistībā ar plašiem vardarbīgiem protestiem un grautiņiem pēc aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves Mineapolē. Par Floida nogalināšanu apsūdzētais policists Dereks Šovens, kurš ir baltādains, ir arestēts un viņam izvirzītas apsūdzības slepkavībā. Floida nāve bija viens no daudziem gadījumiem, kad policisti vainoti pārmērīga spēka lietošanā tieši pret melnādainajiem amerikāņiem.

    ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzējis vardarbībā, laupīšanā un dedzināšanā radikāli kreisos spēkus, paziņojot, ka grautiņu rīkotāji apkauno Floida piemiņu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti