Amerikāņu cietums Gvanatanamo jūras spēku bāzē Kubā tika izveidots 2002.gadā, lai tajā pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem varētu izvietot terorismā aizdomās turētas personas no citām valstīm. Bēdīgu slavu iemantojušajā ieslodzījuma vietā vienubrīd tika turēti pat gandrīz astoņi simti ieslodzīto, daudziem no kuriem joprojām tā arī nav izvirzītas oficiālas apsūdzības pat pēc 14 ieslodzījumā pavadītiem gadiem.
Vairāk nekā pieci simti ieslodzīto tika atbrīvoti jau iepriekšējā prezidenta Džordža Buša jaunākā valdīšanas laikā.
Kā apgalvo BBC, atsaucoties uz nacionālajiem izlūkdienestiem, aptuveni piektā daļa no šiem cilvēkiem ir atsākuši darboties militāros grupējumos.
Stājoties amatā, pašreizējais prezidents Baraks Obama paziņoja, ka vēlas Gvantanamo cietumu slēgt, apgalvojot, ka šis cietums tikai veicina jaunu džihādistu kaujinieku rekrutēšanu, kā arī pastiprina pret ASV vērstu noskaņojumu visā pasaulē. Taču, tuvojoties jau otrā pilnvaru termiņa beigām, šis mērķis tā arī nav sasniegts, kaut arī ASV prezidenta administrācija pamazām šim mērķim tuvojas.
Nu kļuvis zināms, ka uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem ir pārvesti 15 Gvantanamo ieslodzītie – 12 jemenieši un trīs afgāņi. Šī ir lielākā ieslodzīto pārvešana Obamas administrācijas laikā.
Kā aģentūrai AFP pastāstījuši ASV valsts departamenta pārstāvji, ir nācies pielikt milzum daudz pūļu, lai atrastu valsti, uz kuru nosūtīt Jemenas pilsoņus, jo dzimtenē viņi atgriezties nevar tur notiekošā pilsoņu kara dēļ. Tradicionāli pēc pārvietošanas bijušie ieslodzītie tiek atbrīvoti, pakļauti uzraudzībai un iesaistīti rehabilitācijas programmās.
Kā paziņojis īpašais sūtnis Gvantanamo slēgšanas jautājumā Lī Voloskis,
Gvantanamo cietuma darbības turpmāka uzturēšana tikai mazinās ASV nacionālo drošību un nodarīs kaitējumu Savienoto Valstu attiecībām ar sabiedrotajiem un partneriem.
Pēc minēto 15 cilvēku pārvietošanas atļauja doties uz citām valstīm pašlaik ir spēkā vēl 19 ieslodzītajiem.
Pārējos gandrīz 40 pašus bīstamākos terorismā aizdomās turētos ieslodzītos Baraks Obama aicinājis pārvest uz ASV, taču šāds ierosinājums ir saskāries ar asu Republikāņu partijas pretestību.
Daudzi republikāņi norāda, ka Gvantanamo ieslodzītie ir ārkārtīgi bīstami un viņiem nav vietas parastajos ASV cietumos. Republikāņu partijas pārstāvju palātas ārlietu komitejas vadītājs Eds Roiss brīdinājis, ka draudus rada arī uz citām valstīm pārvietotie rūdītie teroristi.
Kā norāda “Amnesty International” ASV drošības un cilvēktiesību programmas direktore Naurīna Šaha, pastāv bažas – gadījumā, ja Obamas administrācijai Gvantanamo cietumu neizdosies slēgt, nākamā prezidenta administrācija varētu sākt piepildīt cietuma kameras ar jauniem terorismā aizdomās turētajiem, kuri sagūstīti kampaņā pret grupējumu “Islāma valsts” Irākā un Sīrijā.
Arī Republikāņu partijas prezidenta amata kandidāts Donalds Tramps solījis Gvantanamo cietumu paturēt atvērtu un piepildīt to ar „sliktajiem puišiem”, pret kuriem varētu pielietot dažādas nopratināšanas metodes, kuras cilvēktiesību aktīvisti pielīdzina spīdzināšanai.
