Jūnija sākumā, kad atklātībā nonāca informācija par ASV Nacionālās Drošības aģentūras īstenoto programmu PRISM, kļuva zināms, ka specdienesti ir pieprasījuši vairākām interneta kompānijām sniegt datus par saviem klientiem. Šo kompāniju vidū bija minēti tādi uzņēmumi kā Microsoft, Google, Yahoo, Apple, Facebook.
Bijušā Centrālās izlūkošanas pārvaldes analītiķa Eduarda Snoudena nopludinātā informācija liecināja, ka specdienesti ir pieprasījuši uzņēmumiem nodrošināt tiem piekļuvi saviem serveriem. Līdz šim uzņēmumi noliedza šādas piekļuves sniegšanu, vien piebilstot, ka ir pildījuši likumā noteiktās prasības.
Taču tagad sociālā tīkla Facebook pārstāvji atzinuši, ka pagājušā gada otrajā pusē no valdības iestādēm saņemti aptuveni deviņi līdz desmit tūkstoši pieprasījumu par lietotāju datiem. Kopumā interese esot izrādīta par 18-19 tūkstošiem lietotāju kontiem.
Kā kompānijas blogā atklājis Facebook jurists Teds Ulliots, tiesībsargājošās iestādes esot interesējušās par dažādām krimināllietām un nacionālās drošības jautājumiem. Ulliots skaidrojis, ka prasībās skarts diezgan plašs jautājumu loks, sākot ar vietējā šerifa mēģinājumiem atrast pazudušu bērnu, policijas departamenta centieniem atklāt kāda uzbrukuma apstākļus, vai nacionālās drošības amatpersonu izmeklēšanām teroristu draudu lietās.
Kā norādījis Facebook pārstāvis, ņemot vērā, ka visā pasaulē šo sociālo tīklu lieto aptuveni 1,1 miljards lietotāju, varas iestāžu prasības attiecināmas vien uz ļoti nelielu kontu skaitu, kas ir nepilns procents no visiem lietotājiem. Ulliots gan nav paskaidrojis, cik plaša informācija varas iestādēm ir sniegta, vien piebilstot, ka ir darīts viss iespējamais, lai agresīvi aizsargātu lietotāju datus.
Kā izdevumam „The Guardian” atklājusi kāda ar Facebook darbu pazīstama persona, Facebook ar varas iestādēm esot kaut vai daļēji sadarbojusies aptuveni 80% gadījumos. Esot sniegta vien informācija par lietotāju vārdu, elektroniskā pasta adresēm un IP adresēm, taču nevis par sociālajā tīklā ievietoto privāto saraksti.
Kompānijas Facebook paziņojam sekoja arī otrs programmatūras gigants - Microsoft. Arī šīs kompānijas paziņojumā teikts, ka varas iestāžu prasības attiecināmas vien uz ļoti nelielu lietotāju skaitu visā pasaulē. Microsoft gadījumā runa ir par 6-7 tūkstošiem pieprasījumu par nedaudz vairāk kā 30 tūkstošiem lietotāju.
Abas kompānijas norāda, ka vienošanās ar varas iestādēm pašlaik ļauj tikai publiskot saņemto prasību skaitu. Taču Microsoft viceprezidents Džons Franks paudis cerību, ka valdība tomēr spers arī turpmākus soļus. Pēc viņa vārdiem caurskatāmība vien neatjaunos sabiedrības uzticību, taču tas noteikti esot labs sākuma punkts.
