ASV Senāts ārkārtas sēdē svētdien, 31.maijā tomēr nespēja panākt vienošanos par pretterorisma likumu pagarināšanu, kas ļauj specdienestiem ievākt informāciju par telefonsarunām. Tas nozīmē, ka Nacionālā Drošības aģentūra uz laiku ir zaudējusi tiesības masveidā ievākt datus par ASV iedzīvotāju telefonsarunām. Drošības dienesti uzstāj, ka tas nepieciešams, lai novērotu par iesaistīšanos teorisitiskās aktivitātēs aizdomās turētos.
Pusnaktī beidzās tā dēvētā Patriotu akta darbības termiņš, kas tika pieņemts pēc 2001.gada 11.septembra teroraktiem, un saskaņā ar kuru ASV specdienesti masveidā ievāca telefonsarunu datus - arī to miljonu amerikāņu, kuriem nav saistības ar terorismu.
Par to kļuva zināms 2013.gadā pēc bijušā specdienestu darbinieka Eduarda Snoudena nopludinātās informācijas.
ASV Senātam 31.maijā neizdevās ne pagarināt attiecīgos Patriotu akta punktus, ne apstiprināt jaunizveidoto šī likuma reformēto variantu Brīvības aktu.
Brīvības aktu jau pieņēmusi ASV Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta un tas paredz saglabāt svarīgus nacionālās drošības pasākumus, vienlaikus ieviešot stingrākus kontroles mehānismus. Saskaņā ar to, datu masveida uzglabāšana tiek atstāta telekomunikāciju kompāniju ziņā, un specdienestiem būs nepieciešama īpaša tiesas atļauja, lai varētu piekļūt datiem par atsevišķām aizdomās turētām personām.
Senātā demokrāti un republikāņi, kas kontrolē ASV Kongresa augšpalātu, gan bija gatavi atbalstīt kompromisu un Brīvības aktu.
Konkrētu soļu speršanu bloķēja tikai viens deputāts - senators Rands Pols, kurš no Republikāņu partijas nākamgad gatavojas kandidēt ASV prezidenta vēlēšanās.
Viņš iestājas pret telefonsarunu datu masveida vākšanu, un neatbalsta ne Patriotu akta pagarināšanu, ne Brīvības akta pieņemšanu. Pols uzstājās ar ilgu runu, tādejādi neļaujot Senātam sākt balsošanu. Par savu rīcību viņš izpelnījās citu republikāņu nosodījumu. Senators Džons Makkeins pauda, ka Pols lielāku prioritāti piešķir savai priekšvēlēšanu kampaņai un ambīcijām, nekā nācijas drošībai.
ASV Nacionālās Drošības aģentūra jau 31.maija vakarā sāka atslēgt serverus, ko izmanto masveida datu ievākšanai par ASV iedzīvotāju telefonsarunām. Domājams, ka pārrāvums gan ilgs tikai dažas dienas. Nedēļas sākumā Senāts atkal pulcēsies uz sēdi, lai tomēr balsotu par jaunajiem likumdošanas aktiem.
Bet ASV Centrālās Izlūkošanas pārvaldes (CIP) vadītājs Džons Bernans brīdināja, ka pārrāvums var paaugstināt terorisma draudus. Arī Baltais Nams notikušo nosodīja kā „bezatbildīgu” soli no Senāta puses. Paziņojumā pausts, ka „tik nozīmīgā jautājumā kā nacionālā drošība, atsevišķiem senatoriem ir jānoliek malā partejiskās domstarpības un jārīkojas ātri.”
