ASV sadusmota; palestīnieši iebilst
“ASV atcerēsies šo dienu, kurā tā piedzīvoja Ģenerālās asamblejas uzbrukumu par to, ka tā izmanto savas suverēnās tiesības. Mēs atcerēsimies to tad, kad mums lūgs finansēt ANO institūcijas. Un atcerēsimies tad, kad valstis lūgs mums maksāt vairāk, lai izmantotu mūsu ietekmi viņu ieguvumam,” draudēja ASV vēstniece ANO Nikija Heilija.
Uz to palestīniešu pašpārvaldes prezidentam Mahmūdam Abāsam ir nosodoša atbilde – politisku nostāju nevar nopirkt ar naudu.
Nākamā gada sākumā bija plānots atklāt Trampa znota Džareda Kušnera jauno miera plānu, bet palestīniešu līderu acīs Trampa administrācija vairs netiek uztverta par reālistisku vidutāju sarunās.
“Es ceru, ka tie, kas noraida mieru, sapratīs, ka politisku nostāju pasaulei nevar uzspiest ar naudu. [..] Amerika ir zaudējusi vai distancējusi sevi no miera procesa, bet ir daudzas citas nozīmīgas valstis, kas mūs atbalsta un var ieņemt lomu Tuvo Austrumu miera procesā,” sacīja Abāss.
Pēdējās ASV vadītās miera sarunas starp pusēm notika 2014. gadā un beidzās bez rezultāta.
Eksperts: Latvijai par savu atturēšanos nav jābaidās
Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro – konsultācijas pirms šī balsojuma notikušas līdz pēdējam brīdim, taču vienota viedokļa nebija. "Šajā brīdī nebija vienotas pozīcijas, un nolēmām atturēties. Mūsu pozīcija par jautājumu kā tādu ir tāda pati kā Eiropas Savienībai. Mēs uzskatām, ka Jeruzalemes statuss ir daļa no sarunu procesa starp Izraēlu un palestīniešiem. Tāpat ilgstošu mieru var panākt ar divu valstu risinājumu," komentē Ārlietu ministrijas pārstāvis Gints Jegermanis.
Līdzīgi Latvija Izraēlas un palestīniešu miera procesa strīdīgākajos balsojumos rīkojusies arī iepriekš. Heilijas izteiktos brīdinājumus, ka negatīva balsojuma rezultātā ASV varētu pārskatīt savu lomu gan finansiālā palīdzībā citām valstīm, gan savas ietekmes izmantošanā citu valstu mērķu sasniegšanā, Latvijas Ārlietu ministrijā komentē izvairīgi, paužot pārliecību, ka izvēle balsojumā neietekmēs abu valstu attiecības.
Latvijas pozīcija gan nepārsteidz ārpolitikas ekspertu Mārtiņu Hiršu. "ASV ir mūsu drošības garants, tad kāpēc kaitināt ASV prezidentu ar viņam nepatīkamu lēmumu. Tādēļ tā arī ir pragmatiska politika, nevis ideālistiska, vērtībās balstīta, jo tas Trampa lēmums ir par vērtībām, jo Izraēlā ir problēmas ar cilvēktiesībām attiecībā pret palestīniešiem," norāda Hiršs.
Arī Heilijas draudi neaizmirst par šo balsojumu esot pārspīlēti. "Uztraukumam nav pamata, jo ASV Kongress ir tas, kas piešķir līdzekļus Austrumeiropai. Kongress ir tas, kas vēlas stiprināt Baltijas pašaizsardzības spējas, kas ir ļoti kritisks pret Krieviju. Tas ir ļoti paradoksāli, bet ASV prezidents nav galvenais ārpolitikas veidotājs pret mūsu reģionu," pauž Hiršs.
Eksperts uzsver – pēc būtības nule pieņemtā ANO rezolūcija ir uzskatāma vien par politisku paziņojumu, kam nav juridiska spēka. Tāpēc, vai to ņemt vērā un ievērot, ir pašu konfliktā iesaistīto valstu ziņā.
Jau ziņots, ka Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps nolēma atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu. Eiropas valstis pieprasīja ASV nākt klajā ar konkrētu rīcības plānu Tuvo Austrumu miera procesa panākšanai.
Tikmēr pieaug neapmierinātība arābu un musulmaņu valstīs. Aizvien vairāk cilvēku iesaistās protestos pret ASV lēmumu atzīt Jeruzalemi par Izraēlas galvaspilsētu, bet it īpaši tas ir novērojams Rietumkrastā un Gazas joslā, kur tūkstošiem palestīniešu iziet ielās.
