Lai arī Ukrainas prezidents Zelenskis valsts vadītāja amatā atrodas jau divus gadus, tikai tagad viņam bija iespēja viesoties Baltajā namā un tikties ar ASV prezidentu Baidenu. Šis gan varētu nebūt labākais laiks šādām sarunām, jo Baidens pašmājās ir pakļauts asai kritikai par ASV spēku izvešanu no Afganistānas.
Taču par spīti iekšpolitiskajam saspīlējumam, Baidens vienmēr ir uzskatījis sevi par Ukrainas draugu un savulaik Ukrainu ir apmeklējis gandrīz 10 reižu. Tāpēc arī šajās sarunās viņš uzsvēra, ka ASV atbalsts Ukrainai turpināsies. Baidens tikšanās laikā paziņoja, ka ASV joprojām respektē Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, tai skaitā nekad neatzīs Krievijas īstenoto Krimas aneksiju. Viņš pauda atbalstu Ukrainas eiroatlantiskajam ceļam un vēlmei iestāties NATO, kā arī solīja palīdzēt aizsargāt Ukrainas enerģētisko drošību. Baidens arī mudināja Zelenski turpināt cīņu pret korupciju. Viņš solīja arī militāro un finanšu palīdzību.
"Savienotās Valstis turpina stingri atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību laikā, kad valsts saskaras ar Krievijas agresiju. Nemainīgs ir arī mūsu atbalsts Ukrainas eiroatlantiskajiem centieniem. Mēs apspriedām veidus, kā Ukraina var virzīt uz priekšu savus reformu procesus, lai varētu pilnībā integrēties Eiropā. Mēs arī atdzīvināsim mūsu valstu stratēģiskās partnerības komisiju,
kā arī radīsim jaunu stratēģisko aizsardzības ietvaru un piešķirsim jaunu 60 miljonu dolāru vērtu palīdzības paketi.
Tāpat mēs uzsākam jaunu enerģijas un klimata dialogu, kas ļaus Ukrainai diversificēt savas enerģijas piegādes, vienlaicīgi atbalstot ar globālo sasilšanu saistītos klimata mērķus," sacīja Baidens.
Vēl 45 miljoni dolārus ASV varētu piešķirt palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem, kuru dzīvi ietekmējis konflikts valsts austrumos.
Kopumā līdz šī gada beigām Ukraina no ASV saņems vairāk nekā 460 miljonus dolāru dažādu reformu īstenošanai. Līdzekļus paredzēts atvēlēt programmām, kas vērstas uz demokrātiju, cilvēktiesībām, vietējo pārvaldi un decentralizāciju. Tāpat abas valstis ir noslēgušas vienošanos par četru jaunu kodolreaktoru būvniecību, kas izmaksās 30 miljardus dolāru.
Taču vislielākais atbalsts no ASV puses Zelenskim ir nepieciešams divos jautājumos – integrācijai NATO un Krimas un Donbasa atgūšanā. NATO dalības jautājumā Baidens esot paudis Ukrainai savu atbalstu, gan neminot nekādus potenciālās dalības iespējamos termiņus. Savukārt, runājot par Krimu un Donbasu, Zelenskis paskaidrojis, ka ir piedāvājis ASV iesaistīties konflikta noregulēšanas sarunās.
"Ļoti daudz reižu skanēja Krimas vārds. Saņēmu arī atzinību par Krimas platformu, ko Savienotās Valstis uzskata par ļoti vērtīgu iniciatīvu un vēlas to atbalstīt.
Jautājumi ir ļoti sarežģīti, jo runa ir gan par Krimas deokupāciju, gan par gūstekņu apmaiņu.
Runājām arī par Donbasu. Es piedāvāju vairākus formātus, ar kuru palīdzību būtu iespējams prezidentu līmenī iesaistīt Savienotās Valstis Donbasa konflikta mierīgā risināšanā. Savienotās Valstis apdomās manu piedāvājumu, jo pirms tikšanās es tā detaļas nebiju publiskojis," norādīja Zelenskis.
Lai arī Ukraiņu komentētāji pirms šīs vizītes norādīja, ka šāda Zelenska vizīte Vašingtonā, visticamāk, nekādu strauju attiecību uzlabošanos nenesīs, Ukrainas vadošie politiķi ir pārliecināti par pretējo. Valsts ārlietu ministrs Dmitro Kuļeba ir paudis pārliecību, ka valstu attiecības ir nonākušas nākamajā līmenī, jo arī kontaktu nodibināšana starp prezidentiem ir ļoti nozīmīga. Arī ASV solījums turpināt vērst sankcijas pret Krieviju par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību ir apliecinājums tam, ka Ukrainas jautājums no ASV politiskās dienaskārtības nekur nepazudīs.
Tikmēr politikas eksperti ir piesardzīgi, vērtējot reālu Vašingtonas palīdzību Kijevai. Ukraina un vairākas Austrumeiropas valstis asi iestājās pret Krievijas–Vācijas gāzes vada "Nord stream 2" būvniecību, bet ASV nesen nolēma nebloķēt šo projektu. Arī šajā sarunās Baidens solīja noteikt sankcijas pret oficiālo Maskavu tikai tad, ja tā pārkāps noteikumus un apdraudēs Ukrainas enerģētikas nozari.
Tikmēr Kremlis uz ziņām par militārās palīdzības piešķiršanu Ukrainai reaģējis asi. Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka militārā palīdzība, viņaprāt, varētu iedrošināt Kijevu rīkoties bīstami un neparedzami konfliktā valsts austrumos. Šādas apsūdzības no Krievijas gan neizskan pirmoreiz, un Ukraina tās kategoriski noraida, norādot, ka Minskas vienošanās pārkāpj nevis Ukrainas, bet prokrieviskie karavīri.
KONTEKSTS:
Ukraina ziņo par militārās situācijas saasināšanos valsts austrumos, palielinoties konstatētajiem pamiera pārkāpšanas gadījumiem. Aizvadītajā nedēļas nogalē nogalināts vismaz viens Ukrainas karavīrs, kā arī ievainoti vairāk nekā desmit. Šis saasinājums vērojams neilgi pēc valsts neatkarības dienas svinībām, kad konfliktam valsts austrumos tika pievērsta pastiprināta starptautiskā uzmanība. Šajā laikā Ukrainas austrumus sasniedza arī kārtējā humānās palīdzības krava no Latvijas, tomēr reģionā cer arī uz sadarbību citās jomās.
Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka kopumā kopš Krimas aneksijas un tai sekojušās karadarbības valsts austrumos dzīvību varētu būt zaudējuši 13 000 cilvēku.
