“Es vēlos, lai visi Lietuvā, Igaunijā un Latvijā zinātu (un arī prezidents Putins Kremlī zinātu), ka ASV būs kopā ar mūsu sabiedrotajiem,” preses konferencē Viļņā paziņoja Ostins.
ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā. Par mērķi varētu tikt izraudzīta arī Ukrainas galvaspilsēta Kijeva.
ASV amatpersonas norādījušas, ka vairāk nekā 40% Krievijas spēku pie Ukrainas robežas šobrīd atrodas uzbrukuma pozīcijā un Maskava ir sākusi destabilizācijas kampaņu.
Provokācijas un sprādzieni
Ukrainas austrumu pilsētās Luhanskā un Doneckā, kuras kontrolē prokrieviskie separātistu kaujinieki, piektdien notikuši vairāki sprādzieni. Rietumi bažījas, ka Krievija uzsākusi “viltus karoga” operācijas Austrumukrainā, lai radītu ieganstu jaunam iebrukumam Ukrainā.
Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas jeb EDSO novērotāji sestdien paziņoja, ka ir konstatējuši pamiera pārkāpumu skaita "dramatisku pieaugumu" uz frontes līnijas Ukrainas austrumos.
Frontē starp Ukrainas spēkiem un Krievijas atbalstītajām kaujinieku bandām Doneckas un Luhanskas apgabalos pēdējo dienu laikā konstatēti vairāki simti pamiera pārkāpumu, to skaitā eksplozijas. Ukrainas bruņotie spēki un Krievijas atbalstītie Austrumukrainas kaujinieki sestdien apsūdzēja viens otru nopietnos pamiera pārkāpumos.
Krievijas mediji piektdien vēstīja, ka Ukrainas austrumu pilsētā Luhanskā, kuru kontrolē prokrieviskie separātistu kaujinieki, noticis sprādziens starptautiskajā naftas cauruļvadā „Družba”.
Apmēram 40 minūtes pēc tam Luhanskā noticis vēl viens sprādziens. Ar separātistiem saistīts sociālo mediju konts vēstīja, ka šis sprādziens noticis degvielas uzpildes stacijā pilsētas nomalē.
Kaujinieku pašproklamētās Luhanskas “tautas republikas” uzņēmuma „Luganskgaz” ģenerāldirektore Tatjana Bogorodko paziņoja, ka "abu sprādzienu cēlonis ir diversija". Tikmēr Ukrainas austrumu pilsētā Doneckā, ko arī kontrolē Maskavas atbalstītie kaujinieki, piektdienas vakarā sprāgusi automašīna.
Pēc Krievijas mediju vēstītā sprādziens noticis dažus desmitus metru no Doneckas “tautas republikas” valdības ēkas. Ukrainas izlūkdienests jau pirms šiem sprādzieniem paziņoja, ka prokrieviskie spēki Donbasā mīnē infrastruktūras objektus, lai tos uzspridzinātu un apsūdzētu Ukrainu teroraktos.
Separātisti turpina civiliedzīvotāju evakuāciju no Donbasa
Donbasa "tautas republika" piektdien paziņoja par iedzīvotāju masveida evakuāciju uz Krieviju. Par evakuāciju videovēstījumos piektdien vēstīja Donbasa prokrievisko kaujinieku līderi, kā ieganstu minot drīzu Ukrainas uzbrukumu, ko Kijeva noliedz.
Kā atklāj izdevums “Insider”, atsaucoties uz starptautiskās pētnieciskās žurnālistikas projektu “Bellingcat”, videovēstījumi ierakstīti jau trešdien – divas dienas pirms to publiskošanas. Cilvēki tiek evakuēti uz Rostovas apgabalu Krievijā.
Vairāki avoti vēstījuši, ka Rostovā par cilvēku ierašanos amatpersonas uzzinājušas no medijiem. Kopumā plānots evakuēt vairākus simtus tūkstošus iedzīvotāju. Evakuācija notiek ar autobusiem.
Ukrainas amatpersonas brīdina, ka kaujinieki paši varētu sarīkot "evakuācijas" kolonnu apšaudi, lai pēc tam apsūdzētu Ukrainu.
Kā vēsta Krievijas ziņu aģentūra “RIA Novosti”, no Donbasa, šķērsojot Krievijas un Ukrainas robežu, Krievijā pēdējo 10 stundu laikā ieradušies vairāk nekā 10 000 cilvēku, gan krievi, gan ukraiņi.
Donbasa prokrievisko kaujinieku līderi uz laiku okupētajās teritorijās sestdien izziņojuši vispārēju mobilizāciju. Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieks Valērijs Zalužnijs paziņoja, ka Donbasa prokrievisko kaujinieku līderi maldina Doneckas un Luhanskas apgabalu teritoriju iedzīvotājus ar apgalvojumiem par Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumu. Tomēr Ukraina negrasās īstenot nekādas uzbrukuma operācijas.
Par uzbrukuma mērķi var kļūt arī Kijeva
Kā piektdien sacījis ASV prezidents Džo Baidens, Maskava rīko dezinformācijas kampaņu, tostarp apsūdz Kijevu uzbrukuma plānošanā, lai radītu ieganstu Krievijas iebrukumam.
Viņš uzsvēra, ka nav nekādu pierādījumu Krievijas apgalvojumiem un ir neloģiski uzskatīt, ka ukraiņi izvēlētos šo brīdi, kad pie robežām ir nostādīti vairāk nekā 150 000 Krievijas karavīru, lai eskalētu gadiem ilgu konfliktu. Pēc Baidena domām, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā.
“Šobrīd es esmu pārliecināts, ka viņš pieņēmis šo lēmumu. Mums ir iemesls tā uzskatīt. Mēs uzskatām, ka Krievijas spēki plāno uzbrukt Ukrainai tuvāko nedēļu, tuvāko dienu laikā.
Mēs uzskatām, ka viņi izraudzīsies par mērķi Ukrainas galvaspilsētu Kijevu – pilsētu, kur dzīvo 2,8 miljoni nevainīgu pilsoņu,” teica Baidens.
“Mēs skaļi un atkārtoti paziņojam par Krievijas plāniem ne tāpēc, ka vēlamies konfliktu, bet tāpēc, ka darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai novērstu jebkādu iemeslu, ko krievi varētu izmantot, lai attaisnotu iebrukumu Ukrainā un novērstu viņu darbības.”
Baidens preses konferencē arī pauda šaubas par to, vai būtu "gudra izvēle" Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim šādā laikā atstāt valsti. To viņš sacīja, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par Zelenska ieceri doties uz Minhenes drošības konferenci, kas šajā nedēļas nogalē notiek Vācijā. Tomēr kļuvis zināms, ka Zelenskis sestdien ir izlidojis uz Minheni.
KONTEKSTS:
Pērn Krievija sāka savilkt pie Ukrainas robežām karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī. Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem. Krievijas Prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemamas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai. ASV prezidents Džo Baidens brīdinājis Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
Virkne valstu aicinājušas savus pilsoņus pamest Ukrainu pēc tam, kad ASV brīdināja, ka drīzumā varētu sākties jauns Krievijas militārais iebrukums Ukrainā. Vienlaikus rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus novērst Krievijas uzbrukumu Ukrainai.
