Kārtējā masu apšaude Savienotajās Valstīs atkal uzjundījusi diskusijas par ieroču kontroli. ASV prezidents Donalds Tramps pēc apšaudes Floridā paudis atbalstu stingrākai šaujamieroču pircēju pārbaudīšanai, kā arī rosinājis aizliegt pusautomātisko ieroču šaušanas paātrināšanas ierīces. Tiesa, Kongresu kontrolējošie republikāņi pagaidām nav skaidri pateikuši, vai virzīs konkrētas izmaiņas likumos.
“Mums jāveic kapitālieguldījumi, lai uzlabotu drošības situāciju skolās. Mums jāinvestē metāla detektoros, metāla durvīs un jāizmanto bruņustikls. Mums jādara viss iespējamais, lai nākotnē neviens nevarētu nodarīt kaitējumu skolēniem,” paziņoja Floridas štata gubernators Riks Skots.
Republikāņu partiju pārstāvošais Floridas štata gubernators norādīja, ka skolās varētu regulāri dežurēt tiesībsargājošo institūciju pārstāvji. Papildu līdzekļus varētu piešķirt arī cilvēku ar psihiskām saslimšanām kontrolei un ārstēšanai.
Bruņots policijas darbinieks vismaz pie Pārklendas pilsētas vidusskolas jau dežūrē.
Par līdzīgu pasākumu īstenošanu federālajā līmenī atkārtoti paziņojis arī ASV prezidents Donalds Tramps un drošības un medicīnas eksperti. Kolumbijas Universitātes pārstāvis Džefrija Libermans norādīja, ka apmēram pusi masu slepkavības publiskās vietās veic cilvēki ar garīgās veselības problēmām. No pagājušā gadsimta 80.gadiem ASV ir slēgtas daudzas specializētas institūcijas un netiek veikta pienācīga slimnieku kontrole un ārstēšana.
Tikmēr trešdien, 28.februārī, Mārdžorijas Daglasas Stounmenas vidusskolā divas nedēļas pēc traģiskās apšaudes atgriezās skolēni.
Skolas atvēršana bija emocionāls brīdis gan skolēniem, gan skolotājiem. Kāds no pasniedzējiem norādīja, ka pirms notikušā sveicinājis ik rītu visus jauniešus, tāpēc viņam ir vēl jo lielāks prieks par iespēju atrasties klasē un būt kopā ar jauniešiem.
Lai arī lielākā daļa skolas mācību telpas ir atvērtas, joprojām slēgta ir vieta, kur norisinājās traģiskie notikumi.
Prezidents Tramps rosinājis apbruņot skolotājus, kā arī asi kritizējis Floridas skolā norīkoto policistu, kurš ieradās notikuma vietā, bet nebija iegājis ēkā, kur pamatā notika slaktiņš. Tramps pirmdien policistu nosauca par „gļēvuli” un paziņoja, ka viņš pats uzbrukumā cietušajā skolā skrietu iekšā pat bez ieroča. Skolai norīkotais policists Skots Petersons aizstāvas, caur savu advokātu noraidot kritiku. Viņš paziņoja, ka uzskatīja, ka šāvieni nāk no skolas ārpuses, un rīkojās kā šādās situācijās apmācīts – patverties aizsegā un novērtēt situāciju.
Trampa rosinājumu, ka drošības palielināšanai skolās vajadzētu apbruņot skolotājus, Floridas štata gubernators vertē kritiski, norādot, ka risinājums drošības palielināšanai ir meklējams policijas darbinieku skaita palielināšanā pie mācību iestādēm.
Tomēr pēc notikušā Floridas likumdevēji ir ierosinājuši stingrāku ieroču kontroles likumprojektu paketi.
Viens no pretpasākumiem paredz vecuma ierobežojumu ieroču iegādei, kas tiktu palielināts no 18 līdz 21 gadam. Otrs likumprojekta plāns paredz palielināt policijas pilnvaras attiecībā uz ieroču atsavināšanu personām, kurām ir konstatēti mentāli traucējumi.
Trešais nozīmīgais pretpasākums ir trīs dienu liegums kopš ieroča iegādes, pirms tas tiek izsniegts tā pircējam.
Tāpat šajā paketē netika izslēgta iespēja, ka drošības palielināšanai varētu tikt apbruņoti un apmācīti skolotāji.
Paredzams, ka tā dēvētā „skolas maršalu programma” būs brīvprātīga un tajā vēl papildus skolas darbinieku atbalstam, kuriem būs iespēja iziet speciālas apmācības pie tiesībsargājošo iestāžu speciālistiem, šiem īpaši apmācītiem cilvēkiem būs atļauts nēsāt ieroci.
Floridas štata likumdevēji arī apsver iespēju aizliegt ierīces, kas pusautomātiskos ieročus padara par automātiskajiem.
Jau vēstīts, ka plašu diskusiju sabiedrībā raisīja Pārklendas pilsētas skolā notikusī apšaude, kurā gāja bojā 17 cilvēki. Uzbrucējam - 19 gadus vecajam Nikolasam Krusam - bijušas psiholoģiskas problēmas.
