ASV Senāts vēl neatbalsta sankcijas pret Krievijas gāzes cauruļvadu «Nord Stream 2»

ASV parlamenta augšpalāta Senāts nav atbalstījusi republikāņu piedāvāto likumprojektu par sankcijām pret cauruļvadu “Nord Stream 2”, kas piegādās Krievijas dabasgāzi Vācijai.

Senātā gan ir iesniegts alternatīvs likumprojekts, ko sagatavojuši valdošās Demokrātu partijas senatori. Tas paredz bargas sankcijas gan pret “Nord Stream 2”, gan pret Krievijas amatpersonām gadījumā, ja Krievija uzdrošināsies sākt militāro ofensīvu pret Ukrainu.

Gāzesvads kā ģeopolitisks projekts

ASV prezidenta Džo Baidena valdība uzskata, ka sankcijas pret “Nord Stream 2” varētu kaitēt Vašingtonas attiecībām ar Berlīni.

Republikāņu partiju pārstāvošais senators Teds Kruss bija iesniedzis likumprojektu, kas paredzēja noteikt ierobežojumus uzņēmumiem, kuri ir atbildīgi par gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” projektēšanu, būvniecību un ekspluatāciju, kā arī pret vairākiem to darbiniekiem.

ASV Senāts vēl neatbalsta sankcijas pret Krievijas gāzes cauruļvadu «Nord Stream 2»
00:00 / 02:57
Lejuplādēt

Senāta balsojums par ierosinātajām sankcijām pret „Nord Stream 2” notika ceturtdien vakarā. Pirms tā senatoriem bija iespēja izteikties debatēs.

Republikāņu frakcijas vadītājs Mičs Makonels sacīja, ka „Nord Stream 2” ir ģeopolitisks projekts, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins var izmantot, lai šantažētu Eiropu.

“Mēs varam nosūtīt Putinam spēcīgu brīdinājumu, ka viņš nedrīkstēs izmantot enerģiju kā ieroci. Mēs varam apliecināt stingru atbalstu Austrumeiropas un Centrāleiropas partneriem, kuri ilgstoši ir iebilduši pret Putina cauruļvadu,” sacīja ietekmīgais senators.

Likumprojekta apstiprināšanai bija nepieciešamas vismaz 60 no 100 senatoru balsīm, bet to atbalstīja tikai 55 senatori, tāpēc iniciatīva tika noraidīta.

Demokrāti piedāvā savu sankciju projektu

ASV demokrātu prezidenta Džo Baidena administrācija iepriekš bija paudusi bažas, ka sankcijas pret “Nord Stream 2” pasliktinās attiecības ar sabiedroto Vāciju laikā, kad norit aktīvi diplomātiskie centieni nepieļaut jaunu Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā.

Neraugoties uz Baltā nama iebildumiem, atsevišķi demokrātu senatori atbalstīja Teda Krusa likumprojektu. Fakts, ka demokrātu kontrolētā Senāta vairākums atbalstīja likumprojektu, apliecina abu partiju vēlmi noteikt jaunas sankcijas pret Krieviju.

Vairāki demokrātu senatori šonedēļ iesniedza alternatīvu likumprojektu, kas paredz noteikt bargas sankcijas pret Krievijas augstākajām amatpersonām gadījumā, ja tās karaspēks sāks jaunu uzbrukumu Ukrainai.

Tādā gadījumā ASV varasiestādes varētu iesaldēt Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, premjerministram Mihailam Mišustinam, ārlietu ministram Sergejam Lavrovam un aizsardzības ministram Sergejam Šoigu piederošos aktīvus.

Tāpat sankcijas tiktu mērķētas pret Krievijas bankām, kā arī naftas, gāzes un derīgo izrakteņu ieguves nozarēm.

ASV mediji vēsta, ka šim likumprojektam esot atbalsts Baidena administrācijā.

Vācijai jāpieņem lēmums par cauruļvada sertifikāciju

Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels paziņojis, ka cauruļvada “Nord Stream 2” nākotne ir atkarīga no Krievijas rīcības Ukrainā.

“Es nevaru iedomāties, ka mēs, no vienas puses, apsvērtu sankciju noteikšanu, bet, no otras puses, domātu par šīs infrastruktūras darbības uzsākšanu. Tas, protams, ir saistīts ar militāro situāciju Ukrainā. Tas ir acīmredzami. Bet, ja situācija nomierinās un nekas ārkārtējs nenotiek, tad regulatora ziņā ir izlemt, vai šī infrastruktūra var darboties vai ne,” izteicās Borels.

Vācijas Federālā tīklu aģentūra ir paziņojusi, ka lēmums par “Nord Stream 2” sertifikāciju tiks pieņemt 2022. gada pirmajā pusē.

KONTEKSTS:

"Nord Stream 2" pretiniekiem ir bažas, ka cauruļvads palielinās Eiropas Savienības atkarību no Krievijas gāzes piegādēm, Maskavai nodrošinot politiskās ietekmes sviras, kā arī instrumentu enerģijas piegāžu potenciālai atslēgšanai. Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par "Nord Stream 2", uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Paredzēts, ka 1230 kilometru garais cauruļvads nodrošinās līdz 55 miljardiem kubikmetru Krievijas dabasgāzes piegādi Vācijai gadā. Cauruļvada būvēšana tika pabeigta 2021. gada septembrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt