ASV Senāts noraida specdienestu darbības ierobežošanas likumprojektu

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) Senāts bloķējis Baltā nama atbalstīto likumprojektu, kas ierobežotu ASV specdienestu darbību, tostarp masveidā ievācot datus par iedzīvotāju telefonsarunām. Vienlaicīgi Senātam nav izdevies pagarināt ASV Patriotu akta darbību, kas ļautu turpināt metadatu vākšanu. Līdz ar to šim likumam būtu jāpārtrauc darboties 1. jūnijā.

Pagājušajā nedēļā ASV Kongresa pārstāvju palātas republikāņu un demokrātu partijas pārstāvji atbalstīja tā dēvēto Brīvības aktu, kas ļautu ierobežot nacionālās Drošības aģentūras pretrunīgi vērtētās informācijas ievākšanas programmas. Par tām sabiedrību savulaik informēja bijušais specdienestu darbinieks Eduards Snoudens, kurš atklāja, ka specdienesti ievāc informāciju faktiski par visām veiktajām telefonsarunām. Lai arī oficiāli šādas programmas tiek attaisnotas ar nepieciešamību novērst draudus nacionālajai drošībai, vairumā gadījumu tiek pārkāptas ar terorismu pilnībā nesaistītu personu privātuma tiesības, turklāt arī rūpīgāki pētījumi ir pierādījuši, ka ar līdzšinējo programmu drošību nevienu terora aktu tā arī nav izdevies novērst.

Lai arī jauno likumdošanas iniciatīvu, kas datu uzglabāšanu nodotu sakaru kompānijām, ļaujot specdienestiem izmeklēt atsevišķus gadījumus, atbalstīja arī ASV prezidents Baraks Obama, republikāņu kontrolētais ASV Senāts šo iniciatīvu ir noraidījis. Faktiski ir pietrūkušas tikai trīs senatoru balsis, lai likumprojekts tiktu apstiprināts. Vienlaicīgi republikāņiem nav izdevies panākt arī pašlaik spēkā esošā Patriotu akta darbības termiņa pagarināšanu. Līdz ar to šī likuma termiņš beigsies jau pēc nedaudz vairāk kā nedēļas – 1. jūnijā.

Visaktīvāk pašreizējo likumdošanu aizstāv republikāņu vairākuma līderis Mičs Makkonels, kurš norādījis, ka ir atlikusi tikai viena iespēja – tā kā nekādas alternatīvas, viņaprāt, pašlaik nav pieejamas, ir atlikusi nedēļa, lai izdiskutētu pastāvošās domstarpības un 31. maijā tomēr pieņemtu konkrētu lēmumu. Pretējā gadījumā daudziem ierastā sekošanas programma beigs pastāvēt.

Kā paziņojis Baltā nama preses pārstāvis Džošua Ērnests, nekāda plāna B nav. Piedāvāto alternatīvo Brīvības aktu vairums politikas analītiķu un cilvēktiesību aktīvistu uzskatīja par ļoti pieņemamu kompromisu, kas aizsargātu iedzīvotāju tiesības uz privātumu, vienlaicīgi saglabājot varas iestādēm iespējas rūpēties par nacionālo drošību.

Tomēr, kā norāda tiesību eksperti, ar 31. maiju vien nepietiks, lai novērstu visas problēmas. Ja arī Senātam tomēr izdosies panākt vienošanos par Patriotu akta darbības pagarināšanu vismaz uz dažiem mēnešiem, vairākas izlūkošanas operācijas tāpat nāksies apturēt vismaz uz dažām stundām. Tas tāpēc, ka pārstāvju palāta par ierosinājumu varēs balsot tikai 1. jūnijā.

Eksperti jau norāda, ka līdz ar Senāta noraidošo balsojumu ir nodarīts pamatīgs trieciens gan prezidentam Obamam, gan citiem Brīvības akta atbalstītājiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti