ASV senatori skaidroja, ka balsojums par prezidenta militāro pilnvaru ierobežošanu ir nepieciešams, lai Donalds Tramps nevarētu vienpersoniski lemt par kara uzsākšanu. Tas esot īpaši svarīgi laikā, kad pieaugusi spriedze attiecībās ar Irānu pēc ģenerāļa Kasema Soleimani nogalināšanas.
Rezolūcija tika atbalstīta ar desmit balsu pārsvaru, pat neraugoties uz to, ka Senātā ir Donalda Trampa pārstāvētās republikāņu partijas vairākums.
“Vairākums no abu partiju senatoriem negrib, lai prezidents varētu sākt karu bez Kongresa atbalsta. Tas ir galvenais secinājums,” pauda demokrātu senators Čaks Šūmers.
“Prezidentam nav tiesību sākt karu, un gan demokrātu, gan republikāņu senatori to tagad ir pateikuši kristālskaidri. Neviens prezidents nedrīkst apiet Kongresu kara un miera jautājumos. To mūsu nācijas tēvi ir nostiprinājuši konstitūcijā, un tas ir viens no galvenajiem ASV pamatprincipiem,” uzsvēra senators Šūmers.
Pirms rezolūcijas pieņemšanas prezidents Tramps sociālajā vietnē “Twitter” uzsvēra, ka šis balsojums kaitē ASV drošībai, jo pašlaik neesot īstais laiks, lai izrādītu vājuma pazīmes Irānas priekšā.
Gaidāms, ka brīdī, kad rezolūcija sasniegs Balto namu, prezidents to apturēs, izmantojot savas veto tiesības.
Savukārt lai veto atceltu, senātā būs nepieciešams jau divu trešdaļu vairākums.
Tikmēr Irānā organizēti jauni ģenerāļa Kasema Soleimani piemiņas pasākumi, pieminot 40. dienu kopš viņa nāves. Soleimani tika nogalināts ASV militāro dronu uzlidojumā pie Bagdādes lidostas. Viņš tika uzskatīts par otro ietekmīgāko personu Irānā aiz valsts garīgā līdera ajatollas Hamenei un koordinēja Irānas elitārā militārā spēka - Revolucionārās gvardes - darbību gan pašā Irānā, gan arī ārvalstīs, kur Irāna atbalsta plašu šiītu paramilitāro grupējumu tīklu.
