ASV Senāts apstiprina 40 miljardu dolāru palīdzību Ukrainai

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) parlamenta augšpalāta – Senāts – apstiprinājis palīdzības paketi Ukrainai 40 miljardu ASV dolāru apjomā. Jau iepriekš iniciatīvu atbalstīja arī Pārstāvju palātas deputāti.

Senātā iniciatīvu atbalstīja 86 no 97 senatoriem.

Demokrātu vairākuma līderis Čaks Šūmers uzsvēra, ka ar šo lēmumu patiešām nozīmīga palīdzība ir ceļā. Tā esot palīdzība, kas varētu nodrošināt ukraiņu uzvaru Krievijas sāktajā karā.

Atbalsta pakete ietver militāro, humāno un ekonomisko palīdzību Ukrainai. Tajā skaitā seši miljardi dolāru paredzēti Ukrainas pretgaisa aizsardzības stiprināšanai un bruņutehnikas iegādei.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pateicās par šādu ASV lēmumu: “Esmu pateicīgs ASV, ka tā apstiprināja jaunu 40 miljardu dolāru atbalsta paketi Ukrainai un demokrātijai mūsu reģionā. Tā ir spēcīgas vadības izpausme un nepieciešams ieguldījums mūsu kopīgās brīvības aizsardzībā.”

Līdz ar dokumenta apstiprināšanu Vašingtonas sniegtais atbalsts Krievijas karaspēka postītai Ukrainai pieaudzis līdz apmēram 54 miljardiem dolāru.

Savukārt G7 valstis pēc ceturtdienas finanšu ministru tikšanās paziņoja, ka Ukrainas ekonomikai atvēlēs vairāk nekā 15 miljardus dolāru. Šī nauda ir nepieciešama, lai kompensētu zaudējumus, ko radījis Krievijas uzsāktais pilna mēroga karš.

To, ka līdzekļi ir būtiski, uzsvēra Zelenskis: “Es vienmēr saku atklāti: ikmēneša budžeta deficīts Ukrainā šobrīd ir 5 miljardi dolāru. Un, lai izturētu brīvības karu, mums ir nepieciešams ātrs un pietiekams finansiāls atbalsts. Un tie nav tikai izdevumi vai dāvana no partneriem. Tas ir ieguldījums viņu pašu drošībā.”

Vienlaikus par papildu palīdzību Kijivai sociālās saziņas vietnē “Twitter” paziņojis Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons. Kopējā tās summa ir 1,3 miljardi mārciņu jeb apmēram pusotrs miljards eiro. Ukrainas armija saņems arī tālšāvēju artilēriju, bezpilota lidaparātus un pretkuģu raķetes.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt