Panorāma

Atklāj NATO izcilības centru

Panorāma

Rīt sāksies Pēterbaznīcas festivāls "Dominante"

ASV senators: Krievija turpina būt izaicinoša un provokatīva

ASV senators: Krievija turpina būt izaicinoša un provokatīva

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

„Mēs nevaram zināt, ka ekonomiskās sankcijas pret Krieviju nav panākušas savu, jo mēs nezinām, kāds bija iespējamais ļaunākais scenārijs," tā intervijā Latvijas Televīzijai sacīja viens ASV senators Šeldons Vaithauss no demokrātu partijas. Viņš viesojās Rīgā un piedalījās NATO Stratēģiskā ekselences centra jaunās ēkas atklāšanā.

LTV: Krimas nelikumīgās aneksijas un Austrumukrainas konflikta dēļ ASV palielināja savu klātbūtni Baltijas gaisa telpas patrulēšanā. Tāpat atkal un atkal tika atkārtots - ja vien kaut kas notiktu, Savienotās Valstis rīkotos ātri un enerģiski. Kā tas iet kopā ar pēdējo paziņojumu par ASV militārās klātbūtnes samazinājumu; jo īpaši tādēļ, ka šajā laikā Krievija nav diezin ko mainījusies?

Šeldons Vaithauss: Ļaujiet pateikt divas lietas. Pirmā – Krievija turpina būt izaicinoša un provokatīva. Ar tās spēku, fizisku klātbūtni Ukrainā un paaugstinātiem propagandas soļiem Baltijas reģionā. Amerikas Savienotajās Valstīs ikviens to uztver ļoti nopietni. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ NATO pamatlīgums, kas apvieno valstis, ir tik ļoti svarīgs. Šajā braucienā pa Baltijas reģionu mēs esam redzējuši un dzirdējuši, ka NATO koplīgums ir nodrošinājis nopietnus atturēšanas pasākumus Vladimira Putina tīkojumiem. Tādēļ mēs paliekam pilnīgi uzticīgi savām saistībām pret NATO. Savukārt šīs apņemšanās ietvaros lēmums par to, kura lidmašīna vai kuģis tiek dislocēts, kurp un kādā laikā, tas ir taktisks lēmums, kas ir ekspertu ziņā.

Tātad faktiskai klātbūtnei nav nekādas saistības ar to?

Tam nav nekādas saistības ar ASV saistībām pret NATO vai pašas NATO saistībām. Tie ir iekšēji lēmumi, kurus pieņem NATO iekšienē, balstoties uz to, ko organizācija uzskata par labāko savu spēku izvietojumu. Tādēļ nevienam nevajadzētu no tā izdarīt kādus secinājumus. Un nevienam nevajadzētu to uzskatīt par pamatu šaubām ASV saistībām pret NATO vai NATO saistībām pret savām dalībvalstīm šajā reģionā.

Jūs nupat norādījāt, ka Savienotās Valstis ļoti nopietni attiecas pret Baltijas valstu drošību un savām saistībām šeit. Tas atskan atkal un atkal. Bet kādēļ? Kādēļ Amerikas Savienotajām Valstīm tik ļoti rūp Baltijas valstu un Polijas drošība un aizsardzība? Kādēļ jums par to būtu jāraizējas?

Kad notikumi pasaulē iegrozās ļoti aplami, mūsu pieredze rāda, ka Amerikai nākas iesaistīties. Dažkārt veidos, kas izmaksā ļoti dārgi. Tādēļ mēs darām savu, cenšoties apvaldīt agresiju, kas varētu prasīt gluži citādu atbildi, ja to nenovērš no ārpuses.

Tāpat mēs redzam NATO lietussargu – ja to tā varētu dēvēt – kā tādu, kas jau desmitiem gadu nodrošina ekonomisko izaugsmi un stipru, atvērtu sabiedrību tajās valstīs, ko tas aptver. Un tā ir ļoti laba lieta. Tās ir vērtības, par kurām mēs iestājamies — ekonomiska izaugsme un atvērta sabiedrība. Tādēļ zināmā mērā mums ir savtīgi mērķi tajā ziņā, ka apvaldīšanas stratēģija ir daudz saprātīgāka, turklāt maksā ievērojami mazāk, nekā iesaistīšanās tādēļ, ka apvaldīšana nav nostrādājusi.

Konflikts Austrumukrainā turpinās vairāk nekā gadu. Sankcijas kož sāpīgi – to atzīst arī Krievija, un tas parādās pat Krievijas kontrolētajos medijos. Par spīti tam sankcijām nav izdevies nopietni ietekmēt Krievijas politiku, agresijas līmeni vai to neredzamo karadarbību, kas tiek izjusta pat šeit. Vai gaidāma nopietna politikas pārskatīšana, jo izskatās, ka sankcijas nedarbojas?

To grūti tā pateikt. Nezināmais elements tajā ir, ko viņš būtu darījis, ja sankciju nebūtu. Varētu būt ievērojami ļaunāk.

No dažādiem avotiem mēs gan zinām, ka Vladimirs Putins tomēr bija pārsteigts par līmeni, kādu sasniedza Eiropas un ASV sadarbība šajā jautājumā.

Tas, vai ir darīts pietiekami kopīgi atbildot viņa agresijai, ir atsevišķs jautājums. Manuprāt, tas ir nepārtraukti jāpārskata un jāpārvērtē. Tas ir jautājums, kas nepārtraukti atrodas ASV kongresa darba kārtībā. Viedokļi par to, kādam ir jābūt nākamajam solim, ir ļoti dažādi.

Manuprāt, kopīgais viedoklis, kas valda Kongresā ir tāds, ka ir svarīgi atbalstīt Ukrainu un nodrošināt, lai tā gūst panākumus ekonomikā. Un tāpat jāturpina dažāda veida spiediens uz Krieviju, ja viņi tā turpina. Viņi nedara neko, kas provocētu milzīgu reakciju, taču viņi konstanti turpina savas darbības, realizējot savas intereses. Kaut kādā brīdī agresijas savācas pietiekami, lai attiecīgi mainītu reakciju.

Bet, vai jūs teiktu, ka Krievija ir mainījusi pašas uzņemto kursu?

Varētu būt, ka viņi ir to sabremzējuši tās vienotības priekšā, ko redzēja no Eiropas puses.

Tātad jūs pieļaujat, ka tas varēja aiziet tālāk?

Jā. Nezinot, vai viņi ietu tālāk, ja nebūtu sankcijas, grūti abstrakti kritizēt sankcijas.

Domāju īstais jautājums būtu — ņemot vērā, ko viņi turpina darīt, un, ņemot vērā, kādas šīs sankcijas ir, kāds ir turpmākais atbalsts, kas jāsniedz Ukrainai un kādas sankcijas ir jānosaka pret Krieviju, lai atgrieztos pasaulē, kur tiek cienītas nacionālo valstu robežas un valdības un valstis neiebruktu viena otrā.

Tā nav laba pasaule.

Normandijas grupas vadošās valstis – Francija, Vācija un pati Krievija, tāpat arī citi Rietumu līderi - vairākkārt atkārtojuši, ka Austrumukrainā iespējams tikai politisks risinājums. To pašu kaut negribīgi atzina arī Savienoto Valstu pārstāvji, ko esam intervējuši aizvadītā gada laika. Bet vai tas skaidri neparāda, ka Krievija jau ir guvusi priekšroku. Jo pret tās militāro agresiju pretim tiek likta tikai politiska atbilde. Vai tā ir pareizā atbilde pret brutālu spēku?

Neesmu drošs, ka varu komentēt citu cilvēku teikto attiecībā uz to, ko viņi ar to domājuši. Taču es domāju, ka ir svarīgi, lai Rietumu pasaule redz šīs provokācijas un cenšas atrast politisku risinājumu. Ja ikvienam spēkam tiek vienkārši likts pretim vēl lielāks spēks, tad mēs varam nonākt līdz tādai eskalācijai, ko ļaudis nemaz nevēlas. Šajā ceļā ir jāspēj pieņemt pareizus lēmumus par to, kā un kad lietot spēku un kad un kur – politiku.

Nepārprotami Putins īslaicīgi ir ieguvis, izplešot savas ambīcijas Krimā. Tajā pašā laikā cena, kas būs jāmaksā par šo ambīciju uzturēšanu Ukrainā, ievērojamā cena, ko viņš uzņēmies Krimā un arī sankciju cena masīvi spiež uz Krievijas ekonomiku. Tādēļ – mēs vēl neesam galā. Un kamēr mēs nebūsim galā, grūti pateikt, kādi panākumi ir šiem centieniem. Sena paruna vēsta – ir jāsagaida vakars, lai zinātu, cik veiksmīga bijusi diena. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti