Vienlaikus vairāki bijušie un esošie Eiropas valstu līderi un politiķi vēstulē jaunievēlētajam ASV prezidentam Donaldam Trampam brīdina par Krievijas prezidenta Vladimira Putina plāniem un sankciju atcelšanas sekām.
Likumprojektu gatavo 10 senatori
Vairāki augstu stāvoši ASV senatori gan no Republikāņu, gan Demokrātu partijas gatavojas iesniegt likumprojektu, kura mērķis ir vēl paplašināt sankcijas pret Krieviju saistībā ar apsūdzībām pret Maskavu par kiberuzbrukumiem ASV prezidenta priekšvēlēšanu laikā, kā arī par tās rīcību Sīrijā un Ukrainā. Par to ziņo aģentūra "Reuters".
Saskaņā ar aģentūras rīcībā esošo informāciju likumprojektu gatavojot 10 senatori. Starp viņiem ir republikāņi Džons Makeins un Lindsijs Greiems, kā arī demokrātu senatore Eimija Klobušara – visi trīs decembra nogalē bija ieradušies vizītē Baltijas valstīs, tostarp Latvijā.
Tas, ka priekšlikumus atbalsta likumdevēji abās partijās, palielina iespēju, ka šādu likumprojektu apstiprinās – abas ASV Kongresa palātas kontrolē republikāņi.
Šādā gadījumā tas arī var izraisīt nesaskaņas ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu, republikāni, kurš amatā stāsies 20.janvārī. Viņš bijis skeptisks par ASV izlūkdienestu ziņojumiem par kriberuzbrukuemiem priekšvēlēšanu laikā un Krievijas lomu tajos, kā arī vairākkārt uzsvēris nodomu uzlabot attiecības ar Kremli.
Ceļošanas aizliegums un aktīvu iesaldēšana
Saskaņā ar "Reuter" vēstīto, sankciju likumprojekts noteiktu ieceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu personām, kas "iesaistītas nozīmīgās darbības, kas grauj [..] kiberdrošību un demokrātiskās institūcijas". Sankcijas attiektos arī pret tiem, kas sadarbojas ar Krievijas aizsardzības un izlūkošanas dienestiem.
Senatoru priekšlikums arī ar likumu apstiprinātu tās sankcijas, kuras decembrī ar prezidenta dekrētu izsludināja Baraks Obama, tostarp izraidot 35 Krievijas diplomātus.
Krievija apsūdzības kategoriski noraida kā nepamatotas, un Vašingtonas rīcību pielīdzina „raganu medībām.”
Turklāt pirmdien ASV piemērojušas ekonomiskās sankcijas vēl pieciem Krievijas pilsoņiem. Tostarp Krievijas Izmeklēšanas komitejas vadītājam Aleksandram Bastrikinam, kā arī Andrejam Lugovojam un Dmitrijam Kovtunam, kas abi tiek vainoti par bijušā Krievijas spiega un Putina kritizētāja Aleksandra Ļitviņenko noindēšanu Londonā 2006.gadā. Šīs sankcijas noteiktas pret cilvēktiesību pārkāpumos iesaistītām personām.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka sankcijas ir "papildu soļi [Maskavas un Vašingtonas] attiecību mākslīgai degradēšanai", un pauda nožēlu par Obamas administrācijas rīcību.
Brīdina par sankciju atcelšanas sekām
Vienlaikus vairāki esošie un bijušie Eiropas valstu līderi un politiķi kopīgā vēstulē brīdina Trampu par sankciju atcelšanas sekām. Tajā atgādināts par Krievijas rīcību Ukrainā un norādīts, ka sankcijas atcelt būtu kļūdaini.
Attiecībā uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu teikts, ka viņš "nav ASV sabiedrotais" un "nav uzticams starptautisks partneris".
Vēstuli parakstījuši arī Bulgārijas prezidents Rosens Plevnelijevs, bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, bet no Latvijas puses - bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kā arī Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks Kalniņš ("Vienotība").
