13. janvāris bija diena, ka Donalds Tramps kļuva par pirmo Amerikas Savienoto Valstu prezidentu, par kura impīčmentu divreiz nobalsojusi Pārstāvju palāta. Tas notika vienu nedēļu pirms viņa prezidentūras beigām. Lai gan runas par impīčmenta jēgu un lietderīgumu virmoja gaisā jau no paša procesa sākuma un klātesošas tās ir arī tagad, demokrāti nedomāja apstāties. Pārstāvju palāta 25. janvārī iesniedza Senātam impīčmenta apsūdzības slēdzienu. Tajā bijušais prezidents Donalds Tramps tiek apsūdzēts „musināšanā uz dumpi” sakarā ar viņa atbalstītāju iebrukumu ASV Kapitolijā 6. janvārī. Šis notikums izraisīja šoku daudzviet pasaulē, lieki piebilst, ka arī pašā ASV. Demokrāti to nodēvēja par pašmāju teroristu centieniem īstenot apvērsumu, bet kopumā iebrukums Kapitolijā tika nodēvēts par bīstamāko uzbrukumu demokrātijai kopš ASV pilsoņu kara.
Prāvas sākums Senātā tika atlikts par divām nedēļām, lai Kongresa augšpalāta varētu nodarboties ar citām aktuālām lietām, tostarp prezidenta Džo Baidena nominēto valdības locekļu apstiprināšanu.
Demokrātu mērķis ir panākt, lai Trampam uz visiem laikiem tiktu liegtas iespējas ieņemt augstus amatus federālajās struktūrās.
Lai gan Pārstāvju palātas ieceltie impīčmenta prāvas prokurori ir uzaicinājuši Trampu ierasties uz iztaujāšanu šajā prāvā, bijušā prezidenta padomnieks Džeisons Millers atzinis, ka Tramps tajā neliecinās, jo šī esot „nekonstitucionāla tiesvedība”. Kā tādu to saredz arī pārējie republikāņi. Kā vienā no intervijām atzinis republikāņu senators Bils Kesedijs, „ja prāva notiktu Padomju Savienībā, to varētu nodēvēt par tiesu-izrādi”. Republikāņi norāda, ka Senāts var notiesāt un atcelt no amata pašreizējo prezidentu, bet ne parastu pilsoni. Sagaidāms, ka šis būs galvenais aizstāvības arguments prāvā, kamēr demokrāti liks uzsvaru uz emocionalitāti, prezentējot dažādas video un fotogrāfiju liecības. Tramps būs pirmais bijušais prezidents, pret kuru ierosinātā impīčmenta lieta nonākusi Senātā. Vēl janvāra beigās republikāņu senatori mēģināja izbeigt prāvu, tomēr ierosinājumu toreiz noraidīja visi 50 demokrātu senatori, kā arī pieci no republikāņu senatoriem.
Lai gan prāvu neizdevās izjaukt, balsojuma rezultāts norāda uz to, ka demokrātiem būs grūti panākt Trampa notiesāšanu prāvā, jo tam vajadzīgs divu trešdaļu vairākums jeb 67 senatoru balsis. Tas,
cik daudz republikāņi varētu pievienoties demokrātiem šādā balsojumā, joprojām nav skaidrs, tomēr vairums ekspertu ir pārliecināti, ka divu trešdaļu vairākums netiks iegūts.
Lūk, Misūri Universitātes Juridiskās skolas profesora Frenka Bovmena komentārs:
„Lai impīčmenta prāvā tiktu notiesāts, ir nepieciešams divu trešdaļu vairākums Senātā. Tajā atrodas 100 senatori, un nepieciešams 67 senatoru atbalsts. Demokrāti ir 50, tātad nepieciešams vēl vismaz 17 republikāņu atbalsts. Atklāti sakot, izredzes, ka tas notiktu, izskatās, noplok. Bija brīdis, viena vai divas dienas vai nedēļas pēc notikumiem Kapitolijā, kad varbūt varēja cerēt, ka „ledus lūzīs” un republikāņi ir sapratuši kādas briesmas Tramps rada sabiedrībai un ka impīčments nāktu par labu partijai, bet tagad izskatās, ka tikai daži republikāņi balsos par notiesāšanu. Lielākā daļa republikāņu joprojām uzskata, ka Tramps darbu darīja labi un neizdarīja neko sliktu ne pirms janvāra notikumiem, ne 6. janvārī.”
Arī ziņu vietnes „Bulwark” dibinātājs un galvenais redaktors Čārlijs Saiks ir skeptiski noskaņots.
„Iespēja, ka 17 republikāņi nobalsos par Trampa notiesāšanu, ir mazas vai teju nekādas. Visi šie senatori ir redzējuši, kas ir noticis, saprot šīs lietas apmērus un nozīmi un zina, ka viņu balsojums būs precedents un nonāks ziņu virsrakstos. Jautājums, vai viņiem ir politiskā griba stāties pretim Trampam un viņa izdarītajam. Es labprāt vēlētos teikt, ka 17 republikāņi valsts intereses vērtēs augstāk par partijas interesēm, bet es domāju, ka tas ir ļoti maz ticams. Es gan domāju, ka vairākums Senāta nobalsos par notiesāšanu un tas atstās būtisku un vēsturisku traipu Trampa mantojumam. Lai gan neesmu optimistisks, es uzskatu, ka ir ļoti būtiski prāvu īstenot,” sprieda Saiks.
Pagaidām nav skaidrs, cik ilgi prāva varētu ilgt. Sagaidāms, ka tā varētu noslēgties nedēļas vai divu nedēļu laikā. Abas puses vēlas, lai tā noslēgtos pēc iespējas ātrāk. Tāpat vēl nav skaidrs, vai un kādi liecinieki prāvā tiks izsaukti. Kas notiks, ja Senāts nobalso par impīčmentu? Tramps būs pirmais prezidents, kurš būs gan atstādināts, gan notiesāts. Viņam, visticamāk, tiktu liegts ieņemt valsts amatus un atkal kandidēt vēlēšanās. Viņš arī varētu zaudēt savu prezidenta pensiju. Ja viņš netiek notiesāts – demokrāti var meklēt citus veidus, kā prezidentu sodīt. Tomēr ir skaidrs, ka izsprukšana no impīčmenta divreiz bijušā Baltā nama saimnieka uzticīgo atbalstītāju acīs tiktu uzskatīta par vēl vienu uzvaru pār pašreizējo varu, kas, pēc Trampa fanu domām, vēlas viņam tikai ieriebt.
Svētdien publicēta ABC/Ipsos aptauja liecina, ka otrās impīčmenta prāvas laikā pret Trampu noskaņotu cilvēku skaits ir audzis. 56% respondentu vēlas, lai Tramps tiktu notiesāts un vairs nevarētu ieņemt augstus amatus.
KONTEKSTS:
ASV parlamenta augšpalātā – Senātā – janvāra otrajā pusē iesniegts iepriekšējā prezidenta Donalda Trampa impīčmenta apsūdzības slēdziens. Viņš tiek apsūdzēts par musināšanu uz dumpi. Dokumentu Senātā iesniedza deviņi demokrātus pārstāvošās pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi ieceltie impīčmenta menedžeri.
Šī ir jau otrā Trampa impīčmenta prāva. Pagājušajā gadā viņu attaisnoja apsūdzībās par varas ļaunprātīgu izmantošanu un par šķēršļu likšanu Kongresam.
Janvāra sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji sarīkoja nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti, un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki. Saistībā ar nekārtībām Kolumbijas apgabalā tika izsludināta komandantstunda.
