ASV satrauktas par Krievijas militārās klātbūtnes stiprināšanu Sīrijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Krievijas militārās klātbūtnes pastiprināšanās Sīrijā izraisa Amerikas Savienoto valstu (ASV) satraukumu, - to ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paziņojis telefonsarunā Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam. 

ASV prese ziņo, ka Krievija nosūtījusi uz Sīriju jaunu militāro tehniku un iespaidīgu militāro padomnieku grupu.

Pēc ASV iniciatīvas notikušajā sarunā Kerijs sacīja, ka krievu militārās tehnikas pieaugums šajā reģionā draud ar tālāku konflikta pastiprināšanos. Tāpat viņš norādīja uz lielu upuru skaitu mierīgo iedzīvotāju vidū, bēgļu straumes palielināšanos un konfrontācijas risku ar koalīciju, kas vēršas pret varai naidīgo"Islāma valsti". 

Aizvadītajā piektdienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins atzina, ka "Krievija būtiski palīdz Sīrijai ar tehniku un militāristu apmācīšanu". Taču Putins arī uzsvēra, ka runāt par tiešu Krievijas iesaisti militārā darbībā pret "Islāma valsti" ir pāragri.

Putins gan norādījis, ka nevar apgalvot, vai Krievija iesaistītos cīņā ar "Islāma valsti", taču neslēpa, ka šādu iespēju izskata. Tie uzlidojumi, kurus līdz šim veikušas ASV, neesot pietiekami efektīvi.

Krievijas un ASV domas par situāciju Sīrijā joprojām krasi atšķiras. Kamēr Krievija atbalsta prezidenta Bašara al Asada varu, ASV vēlas redzēt viņu aizejam no valsts vadītāja amata.

Bažas par Krievijas aktivitātēm pēdējās dienās ir paudusi arī Francija. Franču prese raksta, ka valdība apsver iespēju uzsākt teroristiskā grupējuma "Islāma valsts" pozīciju bombardēšanu Sīrijā, pievienojoties ASV vadītajai starptautiskajai koalīcijai.

Francija no šāda soļa iepriekš ir atturējusies, bet tagad, kā lēš izdevums „Le Monde”, arvien jūtamākā Krievijas klātbūtne reģionā ir starp tiem iemesliem, kas, iespējams, liks Francijai mainīt savu politiku. Olands šo jautājumu esot apspriedis ar aizsardzības un drošības amatpersonām un savu lēmumu gatavojas paziņot jau pirmdien.

Mediji ziņo, ka Sīrijā turpinās smagas kaujas starp „Islāma valsts” karotājiem un citiem bruņotajiem grupējumiem. Bojā gājuši vismaz 50 cilvēku. Tiek vēstīts arī par automašīnās ievietotu bumbu eksploziju.

Sīriju arvien bēgļu gaitās pamet tūkstošiem cilvēku, kuri meklē patvērumu gan kaimiņos esošajā Turcijā, gan citās valstīs un arī Eiropā. Pašas ASV jau paziņojušas, ka uzņems vēl vairāk bēgļus no Sīrijas, nekā bija plānots.

Arī Lielbritānijas valdība ir paziņojusi, ka ir gatava uzņemt 15 000 bēgļus no Sīrijas. Premjerministrs Deivids Kemerons cerot pārliecināt opozīciju. Mediji vēsta, ka šādi rīkoties premjerministru pamudinājušas sabiedrības grupas, aicinot valdību darīt vairāk.

Arī Austrālija ir gatava pieņemt lielāku skaitu Sīrijas bēgļu un sniegt lielāku finansiālo atbalstu ANO Bēgļu lietu aģentūrai, kā arī Kanāda gatavojas nākamo triju gadu laikā ik gadu papildus uzņemt 10 000 Sīrijas un Irākas bēgļus.

Savukārt, Krievijas prezidents Vladimirs Putins paziņojumā pirms dažām dienām uzsvēris, ka bēgļu krīze bijusi pilnīgi paredzama un ka cilvēki pamet Sīriju nevis prezidenta Asada, bet gan „Islāma valsts” dēļ.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti