Prezidenta Baraka Obamas valdīšanas laikā izstrādātā un ieviestā Pieejamās veselības aprūpes sistēma, kas vairāk pazīstama kā “Obamacare”, amerikāņu sabiedrībā tiek vērtēta visai pretrunīgi. Arī iepriekšējais prezidents atzina, ka sistēmā ir nepilnības, taču tās var mēģināt labot. Savukārt jaunais ASV prezidents Donalds Tramps gan savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā, gan pēc stāšanās amatā tieši “Obamacare” atcelšanu bija nosaucis par savas darbības galveno prioritāti.
Līdz šim gan ne prezidentam, ne valdošajai Republikāņu partijai ar “Obamacare” atcelšanu nav veicies visai gludi, jo, piemēram, Senāta vairākuma līdera Miča Makkonela piedāvātais atcelšanas plāns neieguva nepieciešamo senatoru atbalstu. Ja tas tiktu apstiprināts, tiktu ievērojami samazināta veselības apdrošināšana un pabalsti mazturīgākajiem iedzīvotājiem – pēc dažādiem aprēķiniem, desmit gadu laikā veselības apdrošināšanu zaudētu aptuveni 22 miljoni amerikāņu vai pat vairāk.
Otrdien, 25. jūlijā, Senāta balsojumā tomēr izdevās iegūt nepieciešamo 51 senatora balsi, lai debates un balsojumi par jauno veselības aprūpes likumdošanu varētu turpināties.
Taču arī šoreiz likumprojektu atbalstīja tikai 50 senatori, tāpēc viceprezidentam Maikam Pensam bija nepieciešams piešķirt savu izšķirošo balsi neizšķirta pārvarēšanai.
Ar lielu sajūsmu Senātā tika sagaidīts ietekmīgais republikāņu senators Džons Makeins, kuram pavisam nesen tika diagnosticēts smadzeņu audzējs un veikta operācija. Arī Makeins norādījis, ka balsojis ir tikai par diskusiju turpināšanos, bet dokumentu tā tagadējā formātā viņš noteikti neatbalstītu. Senators arī aicinājis savus partijas biedrus meklēt sadarbības iespējas ar konkurējošajiem demokrātiem, jo pretējā gadījumā rodoties tikai sajūta, ka galvenais darbības mērķis ir apstrīdēt un noraidīt konkurentu piedāvājumus, nevis meklēt kompromisus.
Kā norāda raidsabiedrība BBC, pagaidām gan joprojām nav skaidrs, par kādiem tieši pasākumiem senatori debatēs un balsos tuvāko dienu laikā. Viens variants ir balsot par atcelšanas un aizvietošanas likumprojektu, kurš jau iepriekš ir saskāries ar atbalsta iegūšanas grūtībām Republikāņu partijā. Tāpat tiek pieļauts, ka varētu balsot par likumprojektu, kas paredz atcelt “Obamacare” ar divu gadu nobīdi, cerot panākt daudz pieņemamāku vienošanos atlikušajā laikā. Un, treškārt, ir iespējams balsojums arī par likumprojektu, kurā, cenšoties panākt pēc iespējas lielāku likumdevēju vienprātību, varētu atcelt tikai dažus no vispretrunīgākajiem “Obamacare” elementiem.
Jebkurā gadījumā Demokrātu partija jau ir solījusi nepiekāpties republikāņiem, gatavojot desmitiem, ja ne simtiem labojumu. Televīzijas sabiedrība CNN, savukārt uzsver, ka tieši “Obamacare” atcelšana bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Republikāņu partija pašlaik atrodas vairākumā Kongresā. Ja pašreizējā likumdošana netiks atcelta, daudziem no senatoriem var rasties grūtības ar atkārtotu ievēlēšanu jau nākamajā gadā.
Trampa negatīvā attieksme pret „Obamacare” bija zināma jau iepriekš. Piemēram, 21.janvārī – uzreiz pēc stāšanās amatā – viņš parakstīja dekrētu pret „Obamacare”.
