Dienas ziņas

Slēgtās prakses pārņem jaunie dakteri; trūkst palīgu

Dienas ziņas

Dienas ziņas

ASV Senāts publicē projektu sankcijām pret Krieviju

ASV sagatavots sankciju projekts pret Krieviju, senatori uzsver atbalstu Ukrainai un Baltijas valstīm

ASV parlamenta augšpalātā Senātā iesniegts likumprojekts bargām sankcijām pret Krieviju, ja Kremlis uzdrošināsies pastiprināt agresiju pret Ukrainu. Likumprojektā arīdzan uzsvērts ASV atbalsts Baltijas valstīm un to drošības stiprināšanai.

Likumprojektu iesnieguši Demokrātu partijas senatori ar Senāta Ārlietu komitejas priekšsēdētāju Robertu Menendesu priekšgalā. Likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja Krievijas karaspēks sāks uzbrukumu Ukrainai, ASV ar sankcijām vērsīsies pret virkni augstāko Krievijas amatpersonu: prezidentu Vladimiru Putinu, premjeru, ārlietu un aizsardzības ministriem, armijas komandieriem.

Kremlis: šādas sankcijas nozīmētu ASV un Krievijas attiecību saraušanu

Viņiem būs liegta iebraukšana ASV, kā arī ASV varasiestādes varēs iesaldēt šīm personām un viņu līdzgaitniekiem piederošos aktīvus. Tāpat sankcijas būs vērstas pret Krievijas bankām, kā arī naftas, gāzes un derīgo izrakteņu ieguves nozarēm.

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs šo sankciju projektu raksturojis kā mēģinājumu izdarīt spiedienu uz Krieviju. Pēc viņa domām, šādu sankciju ieviešana nozīmētu ASV un Krievijas attiecību saraušanu.

Likumprojekta autors Menendess uzsver, ka ASV negrasās mierīgi noskatīties, kā Kremlis gatavojas jaunam iebrukumam Ukrainā.

“Putinam nevajadzētu sagraut savas valsts ekonomiku vai ziedot savu pilsoņu dzīvību bezjēdzīgam mēģinājumam pārzīmēt Eiropas karti,” norāda senators Menendess.

Senatori uzsver ASV atbalstu Baltijas valstu drošībai

Likumprojektā atsevišķa sadaļa ir veltīta ASV attiecību nostiprināšanai ar Baltijas valstīm. Senatori uzsver, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas drošības atbalstīšana un nostiprināšana ir ASV nacionālās drošības interesēs.

Tāpat likumprojektā teikts, ka Baltijas valstīm ir svarīga loma, stājoties pretī Krievijas agresijai un nostiprinot NATO alianses kolektīvo drošību. Senatori aicina ASV valdību turpināt drošības sadarbību ar Baltijas valstīm, lai palielinātu to spējas aizsargāties pret iespējamo Krievijas agresiju reģionā.

Likumprojekts arīdzan aicina rast jaunas iespējas ekonomikas sadarbībai un ASV investīcijām Baltijas valstīs, lai mazinātu negatīvās sekas, ko izraisa Krievijas un Ķīnas spiediens (pēdējā laikā Lietuva ir iesaistījusies asā konfliktā ar Ķīnu, kas ir saniknota par Lietuvas atbalstu Taivānai).

ASV Senātā iesniegtais likumprojekts arīdzan pauž atbalstu Baltijas valstīm

Krievijas uzbūvēto gāzes cauruļvadu “Nord Stream 2” Senāta likumprojekts raksturo kā Krievijas negatīvās ietekmes rīku, kas Krievijai ļautu palielināt spiedienu uz Ukrainu un destabilizēt šo valsti.

“Nord Stream 2” iedarbināšana ļautu Krievijai vēl lielākā apjomā transportēt gāzi uz Rietumeiropas valstīm, apejot Ukrainu. Senatori uzskata, ka ASV valdībai ir jāizskata visi iespējamie līdzekļi, lai nepieļautu šī cauruļvada iedarbināšanu.

Aicina vērsties pret "Nord Stream 2" gāzesvadu

Senātā ir iesniegts arī alternatīvs likumprojekts sankcijām pret Krieviju, kura autors ir republikāņu senators Teds Kruss. Šis likumprojekts paredz nekavējoties ieviest sankcijas pret “Nord Stream 2” cauruļvadu, negaidot iespējamo Krievijas uzbrukumu Ukrainai.

ASV prezidenta Džo Baidena valdība līdz šim vilcinājusies ar sankcijām vērsties pret “Nord Stream 2” projektu, norādot, ka no tām nebūtu lielas jēgas, jo cauruļvads jau ir uzbūvēts. Taču neoficiāli šī atturība skaidrota ar Baidena nevēlēšanos bojāt attiecības ar Vāciju.

Vācijas valdība ir apņēmusies mazināt atomenerģijas un akmeņogļu lomu enerģijas ražošanā, tādēļ Krievijas gāze vāciešiem vismaz pagaidām ir svarīgs enerģijas avots.

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehta jau izteikusies, ka Krievijas un Ukrainas konflikts ir jārisina, tostarp EDSO un NATO ietvaros, bet neesot nekādas vajadzības šajā konfliktā ievilkt arī “Nord Stream 2” projektu.

Vācijas līdzšinējā attieksme pret "Nord Stream 2" ir bijusi ļoti dažāda. No vienas puses, Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš pārstāv sociāldemokrātus, ir solījis vērsties pret šo gāzesvadu, ja Krievija izvērsīs bruņotu iebrukumu Ukrainā. Vienlaikus viņš atzinis, ka tas tomēr esot komerciāls projekts. Arī ārlietu ministre Annalēna Bērboka no Zaļo partijas ir uzsvērusi, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nozīmēs "Nord Stream 2" sertifikācijas apturēšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt