Abas valstis īpaši iebildušas pret naftas eksporta aizliegumu, kuru, pēc jaunā sankciju piedāvājuma, paredzēts ieviest pakāpeniski, nevis nekavējoties un pilnībā, kā bija plānots iepriekš.
Nedaudz atviegloti striktie ierobežojumi ziemeļkorejiešu viesstrādnieku nodarbināšanai, kā arī nosacījums, kas paredz kuģu pārmeklēšanu ar spēku, ja pastāv aizdomas, ka tas transportē aizliegtu kravu. Sankciju projektā aizvien paliek spēkā aizliegums ievest Ziemeļkorejas tekstilizstrādājumus.
Jau ziņots, ka pēdējo sašutuma vilni pasaulē izraisīja septembra sākumā Ziemeļkorejas īstenotais ūdeņraža bumbas sprādziens. Tas radīja bažas, ka ar kodolgalviņu drīzumā varētu aprīkot arī starpkontinentālās raķetes, kas varētu sasniegt arī ASV štatus. ASV finanšu ministrs brīdinājis – ja ANO Drošības padome nespēs vienoties par papildu sankcijām, ASV prezidents Donalds Tramps izdos rīkojumu, kas ļaus ASV sodīt jebkuru valsti, kurai ir tirdzniecība ar Ziemeļkoreju.
Savu savu pirmo kodolizmēģinājumu Ziemeļkoreja īstenoja 2006.gadā, un kopš tā laika sarīkoti vēl vairāki izmēģinājumi. Kopš pagājušā gada sākuma tā ir sarīkojusi arī divus kodolizmēģinājumus ar mērķi izstrādāt kodolgalviņu, kas spētu sasniegt ASV.
Ziemeļkoreja pēdējos mēnešos pastiprinājusi ballistisko raķešu izmēģinājumus. Augustā tā palaida raķeti, kas pārlidoja pāri Japānai, Hokaido salai. Vēl pirms tam jūlijā Ziemeļkorejas paziņoja, ka sekmīgi izmēģinājusi starpkontinentālo ballistisko raķeti, kas, saskaņā ar ekspertu aplēsēm, būtu spējīga sasniegt Aļaksu.
