Euranet Plus

"HansaMatrix" Junkera plāna finansējumu ieguldīs jaunu tehnoloģiju izstrādē

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

ASV rūpīgi izsver nākamo sankciju paketi pret Krieviju

ASV rūpīgi izsver nākamo sankciju paketi pret Krieviju

ASV pašreiz apsver jaunas sankcijas pret Krieviju. Tās ir saistītas ar aizliegto ķīmisko vielu pielietošanu Lielbritānijas pilsētā Solsberi. Tā kā Maskava nav izpildījusi sākotnējās ASV prasības, likums paredz, ka ir jāievieš papildu ierobežojumi. Piemēram, netiek izslēgts, ka aviokompānijai “Aeroflot” varētu tikt liegts lidot uz Ameriku. Turpretī Eiropā pagaidām netiek runāts par papildu sankcijām pret Krieviju. Eiropas Savienības valstu līderi pirms nedēļas ir spējuši vienoties tikai par esošo ierobežojumu pagarināšanu.

Pēc Krimas aneksijas un karadarbības sākuma Donbasā rietumvalstis kopīgi vērsās pret Krieviju, nosakot virkni sankciju. Tomēr turpmāko četru gadu laikā ASV spēra papildu soļus, ieviešot jaunus ierobežojumus. Bet Eiropā gandrīz katru pusgadu, kad esošās sankcijas pret Krieviju ir jāpagarina, izskan bažas, ka Itālija, Ungārija, Grieķija vai kāda cita valsts varētu pret to iebilst.

Viens no iemesliem tik atšķirīgai pieejai ir tas, ka Amerikai nav tik spēcīgu ekonomisko saišu ar Krieviju. Tādēļ sankcijas tik ļoti nesāp. Vašingtonai nav arī nepieciešama 28 valstu vienprātība. Līdz ar to, kā atzīst viena no Mihaila Hodorkovska līdzgaitniecēm, Atvērtās Krievijas kustības pārstāve Marija Logana, ar laiku koordinēt sankcijas starp Eiropu un ASV ir kļuvis visai sarežģīti:

“Manuprāt, šī vienotība ir ārkārtīgi svarīga, jo sākumā Kremlis bija ārkārtīgi pārsteigts, ka gan Eiropa, gan Amerika rīkojās kā vienota fronte. Kopīgā pozīcija pastiprināja sankciju ieviešanas simbolisko nozīmi. Kremlis taču visu laiku strādā, lai grautu vienotību. Lai grautu vienotību gan Eiropas iekšienē, gan arī transatlantisko saišu vienotību starp Ameriku un Eiropu.”

Viens no cilvēkiem, kurš tomēr mēģina koordinēt Eiropas un Amerikas rīcību šajā jomā, ir ASV valsts sekretāra padomnieks Deivids Teslers. Teslers atzina, ka šobrīd ASV rūpīgi izsver nākamo sankciju paketi pret Krieviju par aizliegto ķīmisko vielu izmantošanu pret bijušo dubultaģentu Sergeju Skripaļu un viņa meitu. Tomēr detaļas Teslers pagaidām neatklāja.

ASV valsts sekretāra padomnieks Deivids Teslers

“Es neesmu pārsteigts, ka krievi turpina mums uzbrukt. Es neesmu pārsteigts, ka viņi turpina mēģinājumus apdraudēt mūsu demokrātiskos procesus, mūsu sistēmas darbību, mēģina kurināt vardarbību un saasināt spriedzi. Šis ir ļoti taustāms un bīstams drauds.”


Briseles kuluāros tomēr tiek atzīts, ka sadarbība starp ASV un Eiropu sankciju jomā nebūt nav tik laba, kā gribētos. Eiropiešiem ir vien nojausma, ka nākamais Vašingtonas solis būs spēcīgs.

Tajā pašā laikā gandrīz neviens nelolo ilūzijas, ka arī jaunās sankcijas drīzumā spētu mainīt Maskavas politiku.  Arī bijušais Krievijas premjers un tagadējais opozicionārs Mihalis Kasjanovs ir pārliecināts, ka pārmaiņas pirmkārt būtu jāgrib pašiem Krievijas iedzīvotājiem. Un tas, ka daudziem ledusskapji paliek arvien tukšāki, varētu likt par daudz ko aizdomāties.

“Cilvēki sāk apzināties, kas notiek, un uzdot jautājumus sev pašiem. Un viņi arī sev paši atbild, kas tad ir problēmu cēlonis. Problēmu cēlonis ir esošais režīms, ko vada Vladimirs Putins. Un arvien vairāk cilvēku to sāk apzināties un paši sev to atzīt,” secina Kasjanovs.

Nozīmīgākās Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju decembra vidū tika pagarinātas vēl uz pusgadu. Bloka līderi asi nosodīja arī Ukrainas armijas kuģu un to jūrnieku arestu Kerčas šaurumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti