ĪSUMĀ:

• ASV rīcībā ir dati, ka Ukrainas tuvumā izvietoti līdz 190 000 krievu karavīru.
• Krievija nevis atvelk karaspēku no Ukrainas pierobežas, bet gan piegādā arvien jaunas kaujas vienības.
• Baidens: Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā.
• Doneckas un Luhanskas "tautas republikās" izsludināta civiliedzīvotāju evakuācija uz Krieviju.
• Doneckā piektdien vakarā uzspridzināta automašīna.
• Rinkēvičs: Šķiet, ka Krievija uzsākusi "viltus karoga" operāciju Donbasā.
• Putins sestdien uzraudzīs militārās mācības, kurās tiks pārbaudītas dažādas raķetes.
• Krievija noliedz, ka grasās uzbrukt Ukrainai, un vaino Rietumus "panikas celšanā".
• Joprojām turpinās arī diplomātiskie centieni ar mērķi novērst konflikta saasināšanos.

ASV rīcībā ir dati, ka Ukrainā vai tās tuvumā izvietoti 169 000 līdz 190 000 krievu karavīru. ASV sūtnis Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) Maikls Kārpenters vaino Krieviju dezinformācijas izplatīšanā un starptautiskās sabiedrības maldināšanā.

“Krievija ciniski mēģina attēlot Ukrainu, NATO un ASV kā agresorus, bet vienlaikus sagatavo vērienīgus uzbrukuma spēkus, draudot iebrukt savā kaimiņvalstī,” norāda Kārpenters.

ASV prezidents Džo Baidens piektdien paziņoja, ka viņš uzskata, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā.

"Šobrīd es esmu pārliecināts, ka viņš pieņēmis šo lēmumu. Mums ir iemesls tā uzskatīt," sacīja Baidens.

Viņš piebilda, ka šis uzbrukums varētu notikt nākamo nedēļu vai dienu laikā. "Pirms viņš to izdarīs, diplomātija vienmēr ir iespējamība," piebilda Baidens.

Meklē ieganstu atkārtotam uzbrukumam

"Saņemam arvien vairāk ziņojumu par uzbrukumu, kas, visticamāk, notiks tuvākajās dienās vai tuvākajās nedēļās.

Pēdējās desmitgadēs tā, protams, ir bezprecedenta situācija, kad plānots uzbrukums neatkarīgai valstij Eiropā. Mums tam jāpretojas ar visu spēku," uzsver Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.

Krievija piektdien nākusi klajā ar kārtējo paziņojumu par spēku atvilkšanas no Ukrainas robežas, tomēr Rietumi joprojām neredz tam pierādījumus. Gluži pretēji, spēku koncentrēšana turpinās, un Kijeva paziņojusi, ka pie Ukrainas robežām sakoncentrētais Krievijas karaspēka kontingents pieaudzis līdz 149 000 vīriem, bet citi spēki vēl varētu būt ceļā.

Pēc ASV drošības dienestu teiktā, Krievija nevis atvelk karaspēku no Ukrainas pierobežas, bet gan piegādā arvien jaunas kaujas vienības un gatavojas brīdim, kad iebrukt Ukrainā.

Situācija turpina būt nestabila arī pie kontaktlīnijas, Rietumiem bažījoties, ka Maskava cenšas radīt ieganstu atkārtotam iebrukumam Ukrainā. Ukrainas valdība un Krievijas atbalstītās kaujinieku bandas Austrumukrainā piektdien atkal apmainījušās apsūdzībām par apšaudēm un citiem pamiera pārkāpumiem. Tikmēr Donbasa "tautas republikas" piektdien paziņojušas par iedzīvotāju masveida evakuāciju uz Krieviju.

Krievija apsūdz Rietumus panikas celšanā

Krievijas Aizsardzības ministrija piektdien paziņoja, ka vēl viens armijas vilciens ar personālu un militāro tehniku, kas pieder Rietumu kara apgabala tanku armijas vienībām, pēc plānoto mācību pabeigšanas atgriezies savās pastāvīgajās bāzēs Ņižņijnovgorodas apgabalā. Krievija šonedēļ nākusi klajā ar vairākiem paziņojumiem par spēku atvilkšanu no Krimas un Ukrainas robežas.

Pirmais šāds paziņojums raisīja cerības par spriedzes samazināšanos, taču Rietumi un Ukraina drīz vien secināja, ka Krievijas apgalvojumiem nav nekādu pierādījumu.

Vašingtona paziņoja, ka Krievija patiesībā palielina savus spēkus pie robežas, un Kijeva norādīja, ka Krievija tikai pārvieto savus spēkus, nevis tos atsauc.

Krievija apgalvo, ka negrasās uzbrukt Ukrainai, un apsūdz Rietumus panikas celšanā. Tikmēr Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Reznikovs norādīja, ka pie valsts robežām sakoncentrēto sauszemes spēku karavīru skaits sasniedzis 129 000, bet kopā ar karaflotes un aviācijas vienībām to skaits ir 149 000. Un izskatās, ka citi spēki vēl ir ceļā, piebilda ministrs.

Doneckas un Luhanskas separātisti izsludina civiliedzīvotāju evakuāciju

ASV paudusi bažas, ka Maskava grasās radīt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā. Krievijas prezidents Vladimirs Putins piektdien sacīja, ka Ukrainā tiekot masveidā un sistemātiski pārkāptas cilvēktiesības.

Krievijas atbalstīto kaujinieku pašpasludinātās Doneckas republikas vadītājs Deniss Pušiļins piektdien paziņojis, ka notiekot civiliedzīvotāju evakuācija uz Krieviju, jo frontes līnijā apšaudes notiekot arvien biežāk.

Pušiļins apsūdzējis Kijevu, ka tā plānojot drīzu uzbrukumu, ko Ukraina noliedz. Evakuēties iedzīvotājus aicinājis arī Krievijas atbalstīto kaujinieku pašpasludinātās Luhanskas republikas līderis.

Doneckas centrā piektdienas vakarā nograndis spēcīgs sprādziens, ziņo Krievijas medijs RIA Novosti. Pēc medija vēstītā, tas noticis dažus desmitus metru no Doneckas "tautas republikas" valdības ēkas. Stāvlaukumā pie ēkas esot uzspridzināta automašīna. Rietumi pauduši bažas, ka Maskava grasās radīt ieganstu, lai iebruktu Ukrainā.

Ukrainas militārais izlūkdienests saņēmis informāciju par to, ka nemiernieku kontrolētajā Doņeckas apgabalā publiskās infrastruktūras objektos ir ievietotas sprāgstvielas, sociālajos tīklos paziņojusi Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde. Tā aicināja Doņeckas iedzīvotājus nepamest savas mājas un neizmantot sabiedrisko transportu.

Savukārt Ukrainas nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs Aleksejs Daņilovs paziņoja - lai arī jau otro dienu turpinās apšaudes uz Ukrainas un uz laiku okupēto teritoriju kontaktlīnijas, visaptverošs Krievijas iebrukums Ukrainas teritorijā nenotiek. Viņš atzinis, ka dažādas provokācijas, piemēram nozīmīgu infrastruktūras objektu spridzināšana, ir iespējama un Ukrainas bruņotie spēki to ļoti labi apzinās, taču ar šādiem uzbrukumiem nebūs saistīta.

Sagaidāms, ka sestdienas rītā notiks Trīspusējās kontaktgrupas ārkārtas sēde, cenšoties mazināt saspīlējumu.

“Šķiet, ka Krievija uzsākusi "viltus karoga" operāciju Donbasā, Ukrainā, Krievijas propagandas kanāli kļūs histēriski,” mikroblogošanas vietnē “Twitter” komentēja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība"). Viņš arī norādīja, ka Rietumiem ir pienācis laiks palīdzēt Ukrainai stāties pretī Krievijas agresijai ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Krievija nedēļas nogalē izmēģinās raķetes

ASV viceprezidentei Kamalai Harisai piektdien paredzēta tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, kā arī ar Baltijas valstu līderiem, Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Vācijas kancleru Olafu Šolcu.

Sestdien paredzēta G7 valstu ārlietu ministru tikšanās, kurā piedalīsies arī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens. Krievija pirmo reizi vairāku gadu laikā nav nosūtījusi oficiālu delegāciju uz Minheni.

Lai pārrunātu aktuālo situāciju, Blinkens pieņēmis uzaicinājumu nākamnedēļ tikties ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Maskavā uz sarunām ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu piektdien ieradies Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko. Minska norādījusi, ka šīs sarunas var izšķirt to, cik ilgi Krievijas karaspēks paliks Baltkrievijā.

Putins un Lukašenko esot vienojušies turpināt veidot militāro sadarbību, ņemot vērā NATO pieaugošo aktivitāti pie ārējām robežām.

Baltkrievijā pašreiz notiek Krievijas un Baltkrievijas kopīgas militārās mācības, kuru noslēgums paredzēts svētdien. Šīs mācības vēl vairāk saasinājušas spriedzi un bažas par iespējamu atkārtotu uzbrukumu Ukrainai.

Krievijas Aizsardzības ministrija piektdien arī paziņojusi, ka Putins sestdien pārraudzīs militārās mācības, kurās tiks izmantotas ballistiskās un spārnotās raķetes. Mācībās, kas bijušas jau iepriekš plānotas, tiks iesaistīti gaisa spēki, dienvidu militārā apgabala vienības, kā arī Ziemeļjūras un Melnās jūras flotes.