ĪSUMĀ:
- Baltais nams izveido Putinam pietuvināto cilvēku sarakstu.
- Sarakstā ir politiķi, arī Krievijas premjers, ministri un drošības dienestu vadītāji.
- Sarakstā ir arī Krievijas valsts uzņēmumu vadītāji un “oligarhi”.
- Saraksts nav domāts sankciju noteikšanai.
- Daudziem no sarakstā iekļautajiem sankcijas jau noteiktas.
- Kongresā kritizē lēmumu neieviest papildu sankcijas.
Vienlaikus Baltā nama administrācija norādījusi, ka jaunas sankcijas Krievijai netiks piemērotas. To kritizējuši ASV likumdevēji, kuri pērn atbalstīja likumu par sankciju piemērošanu Krievijai par tās jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.
ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas publiskotajā sarakstā ir iekļauti Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināti cilvēki. Šajā "Putina sarakstā" iekļauti 114 ir augsta ranga politiķi, tajā skaitā 42 Putina palīgi, valdības ministri, premjerministrs Dmitrijs Medvedevs un Krievijas drošības dienestu vadītāji.
Sarakstā iekļauti arī lielo valstij piederošo uzņēmumu vadītāji, tajā skaitā Krievijas naftas kompānijas "Rosneft" un Krievijas lielākās bankas "Sberbank" vadītāji, un 96 turīgi cilvēki, kurus Krievijā pieņemts dēvēt par oligarhiem.
ASV Finanšu ministrija aplēsusi, ka katram no šiem oligarhiem pieder aktīvi vismaz miljarda ASV dolāru vērtībā. Viņu vidū ir miljardieri Romāns Abramovičs un Mihails Prohorovs, kurš 2012. gadā kandidēja prezidenta vēlēšanās, kā arī alumīnija magnāts Oļegs Deripaska, kurš bijis saistīts ar Trampa bijušo vēlēšanu kampaņas vadītāju Polu Manafortu.
Tomēr šis saraksts, kas veidots ar domu identificēt personas, kuras guvušas labumu Putina valdīšanas laikā, nenozīmē, ka automātiski tām tiek piemērotas sankcijas.
Daudzas no sarakstā iekļautajām personām jau iepriekš tikušas pakļautas ASV sankcijām.
ASV Valsts departaments skaidroja, ka pērn Kongresā pieņemtais likums par jaunām sankcijām pret Krieviju jau ir palīdzējis ievērojami samazināt Krievijas bruņojuma tirdzniecību. Valsts departamenta preses pārstāve Hetera Nauerta norādīja, ka citu valstu valdības atteikušās no plānotiem vai pieteiktiem šāda veida darījumiem ar Krieviju vairāku miljardu dolāru vērtībā.
Taču atbilstoši pērn jūlijā Kongresā pieņemtajam likumam, kam Valsts departaments izstrādāja sarakstu ar ASV un citu valstu firmām, kuras sadarbojas ar Krievijas aizsardzības sfēru un izlūkdienestiem, Valsts departamentam līdz 29.janvārim bija jāpaziņo, kurām firmām un fiziskām personām tiks noteiktas sankcijas.
Tādējādi Trampa administrācijas lēmums ir izpelnījies kritiku no ASV likumdevējiem, kā arī pārmetumus, jo ir ignorēta Kongresa vēlme piemērot sankcijas Krievijai par tās jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās.
Jaunākā informācija Savienoto Valstu medijos liecina, ka Tramps aizvien vairāk vēlas panākt, lai izmeklēšana par viņa kampaņas saistību ar Krieviju tiktu novirzīta uz Kremļa iespējamo iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Aizdomas pastiprina arī negaidītā ASV Federālā izmeklēšanas biroja direktora vietnieks Endrū Makeiba atkāpšanās. Viņu prezidents Donalds Tramps ir aktīvi kritizējis kā demokrātu atbalstītāju.
Baltā nama preses sekretāre Sāra Sandersa paziņojusi, ka Tramps notikušajā nav iesaistīts.
